Ģimenes ārsti bez atlīdzības nevēlas papildus vērtēt jauniešu veselības stāvokli valsts obligātajam dienestam

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska aģentūrai LETA uzsvēra, ka bez samaksas ģimenes ārsti nevērtēs jauniešu veselības stāvokļus, jo tas ir papildu darbs un «pat Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija (CMEK) to dara par samaksu». Viņa norādīja, ka tā ir ļoti liela atbildība, jo, piemēram, ja jaunietim slimības vēsturē bijusi invaliditāte, viņš bijis atbrīvots no eksāmeniem vai arī viņam ir bijusi trauksme, nemiers, depresija, — tas ir papildu nosūtījums pie citiem speciālistiem.

«Ja Aizsardzības ministrija (AM) šo pasūta mūsu ģimenes ārstiem, tad tam ir jābūt apmaksātam. Piemēram, acis pirmajā līmenī es pārbaudīšu, bet, ja tālāk būs problēmas, tad sūtīšu pie acu ārsta. Ja būs kaut viens zobs, kas nav labots, nāksies sūtīt pie zobārsta. Tā ir kā šoferu komisija, un tā prasa lielu atbildību. Mēs par to vēl spriedīsim,» sacīja Kozlovska.

Runājot par zobārstniecību, Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis piebilda, ka jaunieši būtu obligāti jānovirza pie bērnu zobārstiem. Šajā ziņā viņš piekrīt arī Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretāres Indras Dreikas paustajam, ka nav aprēķināta sistēma uz to, ka 11 000 jauniešu viena gada laikā būtu obligāti jānovirza pie bērnu zobārstiem. Viņš gan norādīja, ka, lai to darītu, ir jāskatās, kādi ir resursi un uz kādām iestādēm jauniešus sūtīt. Proti, vai tā būtu kāda speciāli organizēta prakse vai vispārīga zobārstniecības prakse.

«Ar bērnu zobārstu pieejamību mums neiet tik labi, cik gribētos, bet vispār pieejamība pie zobārstiem ir. Tiem, kam ir vairāk nekā 18 gadi, zobārstniecība ir kā maksas pakalpojums, un nav nekādu problēmu ar pieejamību. Savukārt 12 gadīgus bērnus neviens jau nesūtīs armijā,» pārliecināts ir Paeglītis.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aizsardzības ministram Artim Pabrikam un veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), paužot neapmierinātību par grozījumiem Valsts aizsardzības likumā un Ārstniecības likumā.

Kā vēstulē norāda asociācija, paredzēts, ka ģimenes ārstam, ja viņa pacients būtu iesaucams VAD, ne tikai būtu pienākums nodrošināt sava pacienta ārstniecību, bet arī būtu jāveic pacienta veselības stāvokļa vērtēšana un tās rezultātā jāpieņem lēmums attiecībā uz militāro dienestu. Tomēr nav teiks, kādi resursi tiks nodrošināti, lai ģimenes ārsts kā privātpersona deleģēto valsts funkciju pildītu, kāds būs šīs funkcijas saturs, kā izpaudīsies padotība un uzraudzība. Tāpat nav norādīts, kāda atlīdzība par valsts funkcijas pildīšanu tiks noteikta, kā tiks noteikts maksas apmērs un citi ar deleģēto pakalpojumu saistītie nosacījumi.

Vienlaikus LĢĀA uzsver, ka minētie papildu pienākumi apdraud ģimenes ārsta iespējas nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi un ārstniecību tiem pacientiem, kas ir vai potenciāli varētu būt iesaucamie. Proti, ģimenes ārstam kā ārstējošajam ārstam primāri ir jākalpo sava pacienta interesēm un tiesībām uz veselības aizsardzību un veselības aprūpi. Veselības stāvokļa vērtēšana citiem mērķiem, šajā gadījumā militārām vajadzībām, nekalpo ārstniecībai un pacienta kā veselības aprūpes pakalpojuma saņēmēja interesēm, skaidro asociācijā.

Asociācijas vērtējumā, veselības stāvokļa vērtēšana militārām vajadzībām ir jādeleģē ārstiem, arī ģimenes ārstiem, kas nav šo personu ārstējošie ārsti. Tas nepieciešams, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu.

LĢAA aicināja Ministru kabinetu AM izstrādātos grozījumus tālāk nevirzīt, bet uzdot atbildīgajām valsts iestādēm sagatavot tiesību normām un ārsta ētikas principiem atbilstošus tiesību normu priekšlikumus. Pēc asociācijas prezidentes Sarmītes paustā, aicinājums netika uzklausīts un grozījumi tika skatīti otrdien valdības sēdē.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja VAD ieviešanu.

Valdība atbalstīja VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā.

Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī. Iesaukšana VAD organizējama divos posmos, kur pirmajā posmā dienestam piesakās brīvprātīgi, otrajā — nākamā gada vasarā tiek organizēts iesaukums no visiem noteiktā gadā dzimušiem vīriešiem.

Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.

Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija (AM) līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta. VAD līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt pakāpeniski to palielinot virs piešķirtā bāzes finansējuma, proti, 2023.gadā — 87,413 miljonus eiro, 2024.gadā — 122,534 miljonus eiro, 2025.gadā — 139,330 miljonus eiro, 2026.gadā — 163,879 miljonus eiro, 2027.gadā — 178,973 miljonus eiro.

Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas — viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no AM puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.

Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.