Gausu atlaiž no «airBaltic» valdes priekšsēdētāja amata

Tādējādi no pirmdienas «airBaltic» pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Pirmdien akcionāru sapulces laikā «airBaltic» lielākais akcionārs — SM — pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces «airBaltic» padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu, sākot pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.

Vienlaikus kārtējā akcionāru sapulcē apstiprināja lidsabiedrības 2024.gada sniegumu un iepriekš izziņotos zaudējumus 118,159 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norāda, ka viņam ir svarīgi redzēt rezultātus, jo «airBaltic» ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem.

Savukārt «airBaltic» padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs izsaka pateicību Gausam par viņa līderību, atdevi un vīziju kopš 2011.gada, norādot, ka vairāk nekā desmit gadu garumā Gauss vadīja uzņēmumu cauri nozīmīgām pārmaiņām un izaugsmei, izveidojot spēcīgu pamatu lidsabiedrības nākotnei.

«Vienlaikus tiek saglabāta uzticība «airBaltic» valdei un profesionālajai komandai, kura ikdienā nodrošina uzņēmuma darbību, pasažieru pārvadājumus un operatīvo vadību. Pamatdarbības mērķi nav mainījušies un «airBaltic» turpina darbu pie stratēģijas realizēšanas un virzīšanos uz potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO),» piebilda Martinovs.

«airBaltic» izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis norāda, ka «airBaltic» turpina darbību ar nemainīgu apņēmību sasniegt izvirzītos stratēģiskos mērķus, un uzņēmuma operacionālā darbība netiks ietekmēta. Viņš piebilst, ka «airBaltic» komanda ir spēcīga un motivēta, un lidsabiedrība ir gatava nodrošināt stabilitāti, nepārtrauktību un attīstību.

SM norāda, ka Cālītis ir pieredzējis aviācijas profesionālis ar 30 gadu karjeru lidsabiedrībā «airBaltic». Cālītis darbu lidsabiedrībā sāka 1995.gadā kā pilots un pakāpeniski uzņēmās vadošos amatus, tostarp pārraudzīja «airBaltic» lidojumu operācijas. 2020.gadā Cālītis uzņēmās Operatīvās vadības direktora amatu un kļuva par valdes locekli.

Ministrijā uzsver, ka uzņēmuma darbība netiks ietekmēta. «airBaltic» ir un paliek stratēģiski nozīmīgs uzņēmums Latvijai kā lielākajam akcionāram, kas nodrošina valsts savienojamību un tiešu pienesumu tautsaimniecībai. Akcionāru mērķis ir attīstīt uzņēmumu, stiprinot tā konkurētspēju, turpinot virzīties uz IPO.

Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju «Lufthansa» par investīcijām «airBaltic» 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu «Lufthansa Group» saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā «airBaltic» IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO «Lufthansa Group» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa Group» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja («Bundeskartellamt») atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

«airBaltic» 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.