Gaisa spēku majors: Raķešu sistēma NASAMS sargā arī Vašingtonu un Latvijā nedotu pretiniekam iespējas veikt desantoperācijas

Runājot par Spānijas plāniem nosūtīt NATO kaujas grupai Latvijā vidējās distances pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS, Kairišs nevarēja atklāt nosūtāmās baterijas sastāvu.

NASAMS veido četri galvenie komponenti — raķešu palaidēji, un tie parasti vienā baterijā ir vairāki — ir valstis, kurām ir četri, citām seši palaidēji. Nākamais komponents ir radari, no kuriem pamatradars ir «Sentinel». Tāpat ir ugunsvadības centri, kuri vienā baterijā parasti ir divi vai trīs. Ceturtais komponents ir elektrooptiskais sensors, kas faktiski ir ļoti jaudīga digitālā kamera.

Sistēmas raķešu palaidējos var izmantot pie iznīcinātājiem piestiprināmās raķetes. «90.gados, 2000.gados jaunas sistēmas nebija un norvēģu kompānija principā bija vienīgā, kura to plaši tirgoja, un daudzas valstis šo sistēmu pieņēmušas bruņojumā. Daudziem šī sistēma patīk tieši tāpēc, ka tajā var izmantot iznīcinātāju raķetes,» skaidroja Kairišs.

Sistēmas darbības parametri ir atkarīgi no tā, kādas raķetes tiek izmantotas, no kā savukārt ir atkarīgs sistēmas šaušanas attālums.

«Katrā ziņā tie ir vairāki desmiti kilometru. Principā jebkurus mūsdienu gaisa draudus ir iespējams notriekt ar šo sistēmu. Ir iespējams notriekt iznīcinātājus, bumbvedējus, transportlidmašīnas, helikopterus, spārnotās raķetes. Izņēmums ir neliela izmēra droni. Tāpat sistēma nav paredzēta tālās darbības ballistisko raķešu iznīcināšanai. Tas, ko redzam Ukrainā — tur lielāko daļu no šiem mērķiem, protams, izņemot «Iskander», var teorētiski notriekt ar šo sistēmu,» skaidroja Kairišs.

Šādas sistēmas atrašanās Latvijā līdz brīdim, kad nav atrastas un iznīcinātas, pretiniekam nedotu iespējas veikt desantoperācijas. Ja šāda sistēma ir aktīva, tad vienlaicīgi var iznīcināt vairākus desmitus mērķus gaisā. Katrs palaidējs var izšaut sešas raķetes, taču Kairišs nevarēja atklāt, cik būs Latvijai paredzēto palaidēju.

Vienas spāņu baterijas, lai nosegtu visu Latvijas teritoriju, nav pietiekami, taču, lai sargātu svarīgākās infrastruktūras objektus, tās pietiktu.

Latvijas armijas rīcībā patlaban ir tuvās darbībās raķešu sistēmas «RBS-70» un «Stinger». Ar šiem ieročiem var aizšaut līdz piecu kilometru augstumam. 

«Ja Spānijas baterija Latvijā atradīsies ilgtermiņā, tad Latvijai, pašai piepērkot klāt kādu sadaļu, darbības rādiuss būs daudz plašāks. Patlaban nav zināms, vai Latvija savā iepirkumā iegādāsies tieši NASAMS sistēmu, taču nav noslēpums, ka šī sistēma ir viena no patlaban pieejamām tirgū. Latvija izskata vairākus potenciālos piegādātājus, un informācijas pieprasījums ir izsūtīts arī NASAMS tirgotājiem Norvēģijā,» skaidroja Kairišs.

Tāpat Kairišs vērsa uzmanību, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki lieto «Sentinel» radarus, kurus var savienot ar minēto sistēmu.

Nobeigumā Kairišs norādīja, ka norvēģi un ASV kā galveno reklāmu šai sistēmai uzskata to, ka ASV ir izvēlējušās šo sistēmu tieši Vašingtonas pretgaisa aizsardzībai.

Jau ziņots, ka laikraksts «El Pais» vēstījis par Spānija plāniem nosūtīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus, kas pievienosies apmēram 500 šobrīd Baltijā jau esošajiem spāņu karavīriem.