FM: Šogad apstrādes rūpniecība Latvijā varētu pieaugt par 2-3%

Ministrija norāda, ka rūpniecības attīstība reģionos un pirmskara perioda ražošanas apjomu atgūšana liecina par nozares atveseļošanos, tomēr situācija Eiropā un Latvijas eksporta partnervalstīs joprojām ir nestabila, un ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta mērena.

Tāpat FM atgādina arī īstenotos un solītos ASV ievedmuitas tarifus, kas var pasliktināt nozares veselību Eiropā.

Apstrādes rūpniecības apjomi salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieauga par 5,6% pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. FM vērš uzmanību, ka vairākas no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šogad sasniegušas ražošanas apjomus, kādi tie bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, tādējādi jau divus mēnešus pēc kārtas kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme pret pērnā gada maiju sasniedz 5% atzīmi.

Rūpniecība kopā pieaugusi nedaudz zemākā apmērā — par 3,9%, ko negatīvi ietekmēja samazinājums nelielajā ieguves rūpniecībā par 18,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi pieauga par 1,2%.

Šā gada maijā lielākos pienesumus gada izteiksmē apstrādes rūpniecībā veidoja izaugsme pārtikas ražošanā (par 4,7%), poligrāfijā (par 12,2%), nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošanā (par 13,7%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 11%). FM norāda, ka pārtikas produktu ražošanas apjomi ievērojami pieauga 2024.gada otrajā pusē, un šī gada ievadā nozare notur augstu ražošanas intensitāti. Pēc CSP datiem, pārtikas nozare strādā tuvu savai iespējami lielākajai kapacitātei.

Poligrāfijas ražošanas apjomi bijuši visai mainīgi, tomēr kopš 2024.gada vidus tie strauji auguši un šā gada maijā ir augstākie kopš 2022.gada vidus, informē FM. Līdzīgi arī būvmateriālu ražošanas apjomi šā gada aprīlī bijuši augstākie kopš 2022.gada vidus, maijā noturot augsto līmeni. Savukārt datoru un elektronikas ražošana bija aktivizējusies 2023.gadā ar ražošanas apjomu lejupslīdi 2024.gadā, tomēr šogad ražošanas apjomos atkal vērojamas pozitīvas tendences.

Šā gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecība pieauga par 3,1%, bet rūpniecība kopā auga par 1,2%, kur negatīvu ietekmi veidoja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 6,3%. Apstrādes rūpniecībā piecos mēnešos izaugsmi nodrošināja kokrūpniecība, pārtikas un būvmateriālu ražošana, skaidro FM.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada maijā bija par 1,2% augstāki nekā gadu iepriekš. Elektroenerģijas ražošana maijā saruka par 18,7%, tostarp hidroelektrostaciju izlaide samazinājās par 34%, bet koģenerācijas stacijas saražoja par 27,3% vairāk elektroenerģijas, salīdzinot ar 2024.gada maiju. Ar saules paneļiem ražotie elektroenerģijas apjomi kļūst arvien lielāki, tādējādi šā gada maijā tie par 35% pārsniedz pērnā gada maija apjomus un nodrošināja jau 21% no kopējās Latvijā saražotās elektroenerģijas.

Savukārt dabasgāzes patēriņš šā gada maijā gada izteiksmē pieauga par 56%, ko veicināja arī vēsie laikapstākļi, norāda FM.

Nozares eksperti, kā arī mediji arvien biežāk ziņo par apstrādes rūpniecības attīstību reģionos, kur aug uzņēmumu kreditēšana, attīstās militārā rūpniecība, kokrūpniecība, īpaši saplākšņa ražošana, kā arī turpinās industriālo parku būvniecība. FM norāda, ka dažādos reģionos uzņēmējdarbības attīstības tempi gan ir dažādi, tomēr FM ieskatā droši var teikt, ka rūpniecība reģionos attīstās straujāk nekā iepriekš.

Tāpat FM informē, ka Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības noskaņojuma indekss šā gada jūnijā turpināja uzlaboties, sasniedzot augstāko atzīmi kopš 2022.gada vidus, kad noskaņojums bija krities pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Kā galveno iemeslu noskaņojuma uzlabojumam rūpnieki aptaujās norāda pieprasījuma palielināšanos un pasūtījumu skaita pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgū, skaidro FM. Tomēr Eiropas Savienības kopējais apstrādes rūpniecības noskaņojums uzlabojumus neuzrāda, ko ietekmē arī ASV īstenotie un plānotie ievedmuitas tarifi.