FM rosina nebanku kreditētāju uzraudzību no 2027. gada nodot Latvijas Bankai

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību «Fintech Latvija asociācija» un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas — Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), un uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras, ņemot vērā konkrēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbībai piemītošo risku.

Latvijas Banka regulē un uzrauga apmēram 233 tirgus dalībniekus, tostarp kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus, maksājumu iestādes, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un valūtas tirdzniecības sabiedrības.

Tajā pašā laikā PTAC uzrauga apmēram 38 kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālu atļauju jeb licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, bet VID uzrauga apmēram 317 kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuru pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama speciāla atļauja.

FM skaidro, ka Latvijas Banka ir atbildīga par finanšu pratības jomu Latvijā, bet vienlaikus arī PTAC nodrošina sabiedrības izglītošanu par atbildīgu aizņemšanos un tiesībām patērētāju kreditēšanas jomā.

Lai arī dalījums licencējamos un uzraugāmos subjektos ir normatīvos noteikts, ne vienmēr ir iespējams noteikt precīzu robežšķirtni attiecībā uz vides un ietvara izveidi, kā arī sūdzību izskatīšanu. Ir situācijas, kad, piemēram, kredītiestādes meitassabiedrībai, kura ir patērētāju kredītu sniedzēja, licenci izsniedz un uzraudzību nodrošina PTAC, bet mātessabiedrībai, proti, kredītiestādei, uzraudzību nodrošina Latvijas Banka. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību.

Ir tādi pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus gan patērētājiem, gan juridiskajām personām, kur uzraudzības funkciju veic gan VID, gan PTAC, piemēram, AS «Finanšu attīstības institūcija «Altum»» («Altum»), līdz ar to var veidoties situācija, kad vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes.

«Pastāvot uzraudzības ietvara sadrumstalotībai un finanšu tirgū ienākot arvien jauniem spēlētājiem, valsts institūciju starpā finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, kas var norādīt uz lieku administratīvo slogu un no funkcijām izrietošu uzdevumu dublēšanos,» pauž FM.

Lai funkciju pārdale un uzraudzības ietvara maiņa neradītu papildus administratīvo slogu patērētāju kreditētāju nozarei un kreditēšanas aktivitātei kopumā, tiek analizēts scenārijs, ka Latvijas Bankas uzraudzībā tiktu nodoti šobrīd PTAC licencētie patērētāju kreditētāji, hipotekāro kredītu starpnieki un hipotekāro kredītu starpnieku pārstāvji, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzība patērētājiem, kas saņem finanšu pakalpojumus Latvijā.

Attiecībā uz subjektiem, kuri ir VID uzraudzībā, netiek piedāvāts ieviest papildus prasības vai uzraudzības ietvara maiņu. Vienlaikus FM atzīmē, ka EM kā atbildīgā nozares ministrija arī turpmāk izstrādās, organizēs un koordinēs patērētāju tiesību aizsardzības politiku.

FM rosina Latvijas Bankai nodot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minēto kapitālsabiedrību, kurām PTAC izsniedz licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšanu un uzraudzību, kā arī kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību.

MK protokollēmums paredz FM sadarbībā ar Latvijas Banku, EM un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai MK sēdē grozījumus normatīvos, kas paredz minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

Informatīvais ziņojums iesniegts saskaņošanai 23. decembrī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 2026. gada 5. janvāris.