Fiskālās disciplīnas padome vērš uzmanību uz būtiskiem ģeopolitiskiem riskiem valsts finanšu plānošanā

Kopumā FDP ir apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomiskās prognozes Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumam 2025. -2028.gadam, atzīstot tās par konservatīvām.

Vienlaikus FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka diemžēl ārējie riski un nenoteiktība ir atslēgvārdi nākotnes scenāriju izstrādei. Lai šajos sarežģītajos apstākļos nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, nepieciešams ekonomikas stāvokļa ikdienas monitorings un regulāra prognožu adaptācija jauniem pavērsieniem, uzsver Šteinbuka.

FDP apstiprinātās FM prognozes pirmo reizi tiks izmantotas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojuma sagatavošanai, kā to paredz jaunais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars. Saskaņā ar to, ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāgatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstāj ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu. Izmaiņas ieviestas, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugošos ES valstu deficīta un parāda līmeņus, vienlaicīgi veicinot ekonomikas izaugsmi.

Fiskāli strukturālajā plānā tiek noteikta valsts budžeta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem, tomēr joprojām spēkā ir arī nacionālās fiskālās normas par budžeta deficīta griestiem. FM gatavotajām prognozēm ir liela nozīme arī 2025.gada un nākamo gadu valsts finanšu potenciāla novērtējumam, norāda FDP.

Padome atzīst, ka pašlaik tās minētie riska faktori attiecībā uz FM sagatavotajām makroekonomikas prognozēm ir grūti kvantificējami, un aicina ņemt tos vērā, izstrādājot turpmākās prognozes. FDP arī vērš uzmanību uz pašlaik aktuālo risku kopumu, kas var negatīvi ietekmēt prognozēto ekonomiskās izaugsmes trajektoriju.

Kā norāda FDP, joprojām turpinās ļoti saspringta un nenoteikta drošības situācija reģionā, pastiprinoties hibrīduzbrukumu riskiem. Nestabila ģeopolitiskā situācija ietekmē privāto patēriņu, investīcijas, uzņēmējdarbības vidi un valsts fiskālo politiku.

Kā būtisks risks saglabājas arī reģionālā un globālā ekonomiskā nenoteiktība. ASV protekcioniskā tirdzniecības politika un iespējamā ES atbildes reakcija, piemēram, paaugstinot tarifus ASV precēm, var eskalēt tirdzniecības karus, kas negatīvi ietekmēs gan ES, gan Latvijas uzņēmumus un investīciju vidi, norāda FDP.

Padome arī norāda uz Ķīnas preču ekspansijas risku Eiropā. FDP ieskatā ASV piemērotie tarifi Ķīnas precēm var novest pie tā, ka Ķīna meklēs jaunus tirgus Eiropā, radot spēcīgāku konkurenci Eiropas uzņēmumiem un mazinot Eiropas, tostarp Latvijas, ražotāju konkurētspēju.

Risku vidū FDP min arī zemo ārējo pieprasījumu un eksporta vājumu. ES ekonomiskā stagnācija, īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs, var turpināt negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu, jo īpaši kokrūpniecību.

Padomes ieskatā, joprojām aktuālas ir arī strukturālās problēmas darba tirgū un Latvijas konkurētspējas samazināšanās. Darba devējiem trūkst kvalificēta darbaspēka, kas ierobežo uzņēmumu attīstību, savukārt darbaspēka produktivitāte nepieaug pietiekami strauji, lai kompensētu algu kāpumu. FDP norāda, ka produktivitātes rādītāji uzlabojas ļoti lēni, kas var mazināt Latvijas uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskajos tirgos. Arī FM savās prognozēs aprēķinājusi ļoti lēnu produktivitātes pieaugumu turpmākajos gados. FM 2025.gadam prognozējusi produktivitātes pieaugumu par 1,2%, bet vidēji periodā 2025.-2028.gadam — pieaugumu par 2,1%.

Kā riskus FDP min arī inflāciju pakalpojumu un pārtikas sektoros, kas var ietekmēt patēriņa struktūru un iedzīvotāju pirktspēju, energoresursu cenu svārstības, kā arī joprojām pastāvošos un pieaugošos riskus, kas saistīti ar publisko akciju sabiedrību finanšu vadību, īpaši transporta sektorā, tostarp «airBaltic» kapitalizāciju un dzelzceļa līnijas «RailBaltic» būvniecību. Tas FDP ieskatā var radīt papildu fiskālos un finanšu riskus, ja projekti nesasniegs plānotos mērķus vai pārsniegs sākotnēji paredzētās izmaksas.

Jau ziņots, ka pēc FM aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm laika posmam līdz 2028.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025.gadā varētu palielināties par 1,2%, bet 2026.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1%.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2024.gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2025.gadam ir samazināta par 1,7 procentpunktiem un 2026.gadam — par 0,7 procentpunktiem.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.