Finanšu pakalpojumu sniedzēji aicina klientus rūpīgi pārdomāt nepieciešamību ierasties klātienē

«Ievērojot situāciju ar «Covid-19″ vīrusu, Latvijas Finanšu nozares asociācija, pārstāvot savus biedrus — finanšu pakalpojumu sniedzējus, kas ikdienā apkalpo lielu skaitu klientu, rūpējoties par savu klientu un darbinieku veselību un drošību, aicina, izmantojot finanšu pakalpojumus, rīkoties ar savstarpēju cieņu un atbildību,» teikts asociācijas paziņojumā.

Asociācijā atgādināja, ka praktiski visi pamata finanšu pakalpojumi ir pieejami attālināti — mobilajās lietotnēs, mājaslapās vai attālinātajās klientu apkalpošanas filiālēs.

«Ņemot vērā iespējamo vīrusa izplatību, aicinām klientus dot priekšroku bezkontakta maksājumiem, nevis skaidrai naudai, uz kuras mājo daudzi vīrusi — tā ceļo no rokas rokā, no maka uz maku un tml.,» pauda asociācijā.

Tāpat asociācija pēc skaidras naudas lietošanas lūdz ikvienam mazgāt un dezinficēt rokas, savukārt, izmantojot bankomātus, nekautrēties lietot cimdus. «Lai gan bankomātus regulāri uzkopjam, nevaram to izdarīt pēc katra klienta, tāpēc pēc to izmantošanas arī padomājiet par roku dezinfekciju,» minēja asociācijā.

Asociācijā arī norādīja, ka, rūpējoties par darbinieku veselību un drošību, ir noteikti dažādi drošības pasākumi, piemēram, ja darbinieks vai viņa tuvinieks nesen atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, lūgts divas nedēļas palikt mājās un strādāt attālināti, noteikti komandējumu ierobežojumi, kā arī klātienes tikšanās aicināts aizstāt ar attālinātām un tml.

«Būsim pateicīgi mūsu klientiem, ja rūpīgi pārdomāsiet nepieciešamību ierasties pie mums klātienē! Sevišķi to lūdzam nedarīt, ja jums saskaņā ar, piemēram, jūsu darba devēja politiku vai ārsta norādījumiem ir lūgts uzturēties mājās. Lūdzam neapdraudēt sevi, citus klientus un mūsu darbiniekus,» uzsvēra asociācijā.

Savukārt Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms aģentūrai LETA pauda, ka nav nekādu pierādījumu, ka koronavīruss izplatītos ar eiro banknošu starpniecību.

«Eirosistēma veic regulārus pētījumus par eiro banknošu ražošanas un apgrozības potenciālo ietekmi uz sabiedrības veselību, tostarp saistībā ar vīrusiem. Pierādījumi, ka koronavīruss būtu izplatīts ar eiro banknošu starpniecību, nav gūti,» pauda Blūms.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka teorētiski ir iespējams, ka inficētas personas izplatīts vīruss, kas pilienu veidā nokļuvis uz banknotes, ierobežotā laika periodā varētu būt dzīvotspējīgs. Tomēr salīdzinājumā ar citām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, margām, gaismas ķermeņu slēdžiem, iepirkšanās groziem, vīrusa saslimstības varbūtība ar banknošu starpniecību ir ļoti zema.

«Ja cilvēks ievēro piesardzību un profilakses pamatpasākumus, piemēram, bieži un kārtīgi mazgā rokas, banknošu lietošana nerada risku saslimt ar koronavīrusu,» teica Blūms.

Tāpat viņš norādīja, ka abiem naudas veidiem — gan skaidrajai, gan bezskaidrajai naudai — ir nākotne.

«Cilvēki ir lietojuši un turpinās lietot skaidro naudu, piemēram, maziem pirkumiem. Savukārt bezskaidrās naudas iespējas arvien paplašinās, tā modernizējas, un nu jau sen nevienu nepārsteigsi ar picas piegādātāja maksājumu termināli, maksājumiem ar tālruni vai pulksteni utml. Turklāt bezskaidrā nauda iegūst galveno skaidrās naudas priekšrocību — iespēju nekavējoties norēķināties, un par to rūpējas arī Latvijas Banka, ieviešot zibmaksājumus,» klāstīja Blūms.

Viņš minēja, ka abiem naudas veidiem ir savas priekšrocības, piemēram, bezskaidro naudu grūtāk nozagt, jo to glabā ar kodiem aizsargātās kartēs, savukārt elektrības piegādes pārtraukuma un tamlīdzīgu traucējumu gadījumā bez skaidrās naudas neiztikt.

«Tāpēc mēs kā centrālā banka vienmēr iesakām diversificēt riskus un saprātīgā apmērā turēt naudu gan skaidrā, gan bezskaidrā veidā,» sacīja Blūms.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar «Covid-19», no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu — «airBaltic» reisu «BT-630» no Milānas.

Kopumā infekcijas skartajā reisā bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem būtu nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā.

Latvijā pirmais «Covid-19» gadījums tika reģistrēts 2.martā. Sieviete, kas ir rīdziniece 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Latvijā īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.

Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi — paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums -, ir jāzvana uz 113.