FID: Par sankciju pārkāpšanu būtu nepieciešami reāli sodi ar brīvības atņemšanu

Viņš norādīja, ka FID nenodarbojas ar kriminālprocesu virzīšanu, tāpēc iestādes rīcībā nav informācijas, cik daudz uzņēmumu ir pārkāpuši sankcijas nezināšanas dēļ, bet cik daudz — apzināti. «To ir ļoti grūti pateikt. Faktiski tas jau ir jāskatās kriminālprocesa gaitā, kādi ir pierādījumi,» piebilda Iļjenkovs.

Tajā pašā laikā viņš arī atzīmēja, ja uzņēmums visu darbības laiku uz Krieviju ir eksportējis preces, kurām tagad ir piemērotas sankcijas, un pēkšņi 2022.gada martā uzņēmumam parādās jauns sadarbības partneris Kazahstānā, kas ir reģistrēts pie Krievijas robežas un tajā strādā viens darbinieks, kurš iepriekš ir strādājis Krievijā, var pieļaut, ka droši vien šis Latvijas uzņēmums ļoti labi zināja, ko dara.

Tāpat Iļjenkovs minēja, ka pagaidām vēl ir par agru, lai varētu runāt par stabilu tiesu praksi sankciju pārkāpšanas lietās.

«Tas, ko prasītos, protams, būtu reāli sodi ar brīvības atņemšanu, lai radītu atturošo efektu sankciju pārkāpšanā. Cik man ir zināms, galīgu tiesu nolēmumu par brīvības atņemšanu Latvijā vēl nav bijis. Taču ir bijušas lietas, kuras ir beigušās ar lieliem un atturošiem naudas sodiem,» teica Iļjenkovs.

Viņš arī norādīja, ka dažu lietu izmeklēšana var būt apgrūtinoša, tostarp it īpaši tādu, kurās ir nepieciešama pārrobežu sadarbība ar citām valstīm. Tāpat citreiz ir arī grūti konstatēt, ka persona sankcijas ir pārkāpusi apzināti.

Iļjenkovs minēja, ka FID dažkārt arī sūta informāciju Muitas pārvaldei, lai viņu sistēmā tiktu iekļautas ziņas, ka konkrētam komersantam ir bijuši aizdomīgi darījumi, un muita tad jau tālāk pievērš pastiprinātu uzmanību šī komersanta darbībām. Savukārt muita sniedz informāciju FID par visām sankciju dēļ noraidītajām kravām. «Te ir ļoti svarīgi kopā likt informāciju par reālo preču plūsmu, ko labāk redz muita, ar finanšu plūsmu, ko labāk redz FID. Liekot šo informāciju kopā, nereti var konstatēt interesantas lietas, par ko tad informējam izmeklēšanas iestādes,» viņš sacīja.

FID priekšnieka vietnieks arī norādīja, ka notiek ļoti aktīvs darbs, lai iestādes veidotu kopīgu izpratni par to, kas ir pietiekamais informācijas apmērs, lai pierādītu, ka sankciju pārkāpums ir noticis.