ES Vispārējo lietu padomē Latvija uzsvērs papildu finansējuma nepieciešamību Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ

Sanāksmē plānota viedokļu apmaiņa par 2025. gadā Eiropas Komisijas (EK) publicēto priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam no 2028. līdz 2034. gadam. Iecerēts, ka, gatavojoties 15. oktobra un 16. oktobra Eiropadomei, ministri apspriedīs Īrijas prezidentūras ES Padomē atjaunoto sarunu dokumentu.

Latvija iestāsies par EK priekšlikumā paredzētā finansējuma drošībai un aizsardzībai saglabāšanu, kā arī par iekļaujoša vai reģionāla kritērija paredzēšanu Eiropas konkurētspējas fondā, lai nodrošinātu lielākas Latvijas uzņēmēju iespējas iesaistīties.

Latvijas nostāja paredz arī saglabāt Valstu un reģionu partnerības plāna piešķīrumus Latvijai vismaz esošajā EK priekšlikuma apjomā. Gaidāms, ka Latvija uzsvērs vajadzību pēc papildu finansējuma kopējās lauksaimniecības politikas aploksnē un iestāsies par tādu piešķīrumu sadalījumu, kas nodrošina tiešo maksājumu izlīdzināšanu.

Latvijas interesēs ir arī saglabāt EK priekšlikumā piedāvāto finansējumu Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā, tostarp transporta un militārās mobilitātes sadaļās. Savukārt, lai saglabātu pietiekamu izdevumu līmeni ES budžetā tradicionālajām un jaunajām politikām, arī aizsardzības izdevumu pieaugumam, Latvijai jaunā ES daudzgadu budžeta kontekstā ir svarīgs lielāks ES budžeta kopapjoms. Tāpēc Latvija ir atvērta jaunu pašu resursu ieviešanai.

Ceļvedī «Viena Eiropa, viens tirgus» ES līderi vienojās par pieciem stratēģiskiem pamatelementiem ES konkurētspējas veicināšanai, no kuriem pirmais attiecas uz noteikumu vienkāršošanu. Sanāksmē Īrijas prezidentūra ES Padomē informēs par ES tiesību aktu vienkāršošanas procesa aktuālo situāciju un turpmākajiem soļiem. Ir publicētas divpadsmit vienkāršošanas pakotnes jeb «omnibusi», lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, vienkāršotu regulējumu un uzlabotu ES konkurētspēju. No divpadsmit pakotnēm pilnībā vai daļēji sarunas noslēgtas par četrām.

Latvija atbalsta ES regulējuma vienkāršošanu, lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu. Latvijas mērķis ir skaidrāki noteikumi un vienkāršākas procedūras, saglabājot ES politiku standartus. Latvijas ieskatā vienlīdz būtiski ir ar jaunām likumdošanas iniciatīvām neradīt papildu slogu un izmaksas gan uzņēmumiem, gan valstu administrācijām. Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, Latvijas prioritāte ir uzņēmumu konkurētspējas celšana, tai skaitā aizsardzības nozarē, gan ES vienotajā tirgū, gan globāli.

ES Vispārējo lietu padomē ir plānota dalībvalstu viedokļu apmaiņa par 15. oktobra un 16. oktobra Eiropadomes secinājumu projektu. Eiropadomes darba kārtībā ir iekļauti vairāki jautājumi: konkurētspēja, Krievijas agresijas karš Ukrainā, ES daudzgadu budžets no 2028. līdz 2034. gadam, situācija Tuvajos Austrumos, drošība un aizsardzība, migrācija, kā arī ES paplašināšanās un reformas.

Sanāksmē tiks sniegta informācija par aktuālo progresu un sāktajām reformām tiesiskuma jomā Ungārijā. Pēc EK ziņojuma ES dalībvalstis varēs komentēt un uzdot jautājumus Ungārijai. Latvija pozitīvi vērtē Ungārijas jaunās valdības veiktos soļus tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanā.

Saskaņā ar Eiropas demokrātijas vairoga trešo pīlāru par sabiedrības noturību Īrijas prezidentūras ES Padomē vadībā tiek izstrādāti secinājumi par iekļaujošu demokrātisko līdzdalību un sabiedrības un kopienu noturību. Secinājumos akcentēti izaicinājumi, kas saistīti ar demokrātisko atsvešinātību, un prasa veicināt aktīvāku iedzīvotāju iesaisti, uzticēšanās stiprināšanu publiskajām iestādēm, kā arī nodrošina iekļaujošas līdzdalības iespējas visiem sabiedrības locekļiem, īpaši jauniešiem.

Secinājumos uzsvērti atsevišķi Latvijai būtiski demokrātiskās līdzdalības elementi — izglītība, digitālā un medijpratība, brīvi un neatkarīgi masu mediji, kā arī pārstāvības un iesaistes iespējas dažādos līmeņos. Vienlaikus būtiska loma ir adekvātam un pietiekamam finansējumam un atbalstam pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Tās ieskatā demokrātiskās līdzdalības veicināšana un sabiedrības noturība ir būtiska demokrātijas un ES vērtību stiprināšanai.

ES Vispārējo lietu padomē plānota sākotnējā diskusija par pirms paplašināšanās politiku izvērtējumu, kas varētu skaidrāk iezīmēt ES reformu virzienus un priekšlikumus, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Pirms paplašināšanās politiku ziņojums tiks publicēts 6. oktobrī.

Latvija aicina reformas un pielāgojumus veikt esošajos ES līgumos. Tāpat Latvija uzsvērs, ka ES iekšējās reformas un paplašināšanās ir cieši saistīti, bet paralēli procesi, un kavēšanās vienā no tiem nedrīkst bremzēt otru.