Beļģija pieprasīja, lai riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm un lai tiktu nodrošināta tiesiskā aizsardzība Maskavas prasību gadījumā. Arī Francija un Luksemburga pauda bažas par juridiskajām sekām.
Pārējie līderi kopumā piekrita līdzekļu izmantošanas principam, bet uzdeva Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt plāna juridiskās un finansiālās detaļas. Saskaņā ar «Financial Times» ziņoto lielā darba apjoma dēļ maz ticams, ka priekšlikums būs gatavs līdz nākamajam samitam, kas pēc trim nedēļām plānots Briselē.
Vienlaikus jautājums par Krievijas aktīvu izmantošanu tika apspriests G7 finanšu ministru tiešsaistes sanāksmē. Grupā esošo ES valstu pārstāvji centās pārliecināt savus partnerus pievienoties ES iniciatīvai. Izdevums «Politico» norāda, ka Eiropas Centrālā banka baidās no uzticības krituma eiro, taču ASV un Japānas atbalsts mīkstinātu sekas.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iepriekš pauda atbalstu idejai par 140 miljardu eiro pārskaitīšanu Ukrainai, izmantojot bezkupona obligāciju un reparācijas aizdevuma mehānismu.
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins 30.septembrī parakstīja dekrētu par jaunu federālo aktīvu pārdošanas kārtību. Saskaņā ar aģentūras «Bloomberg» ziņoto Krievija ir gatava nacionalizēt un ātri pārdot ārvalstu aktīvus, reaģējot uz iespējamu tās līdzekļu konfiskāciju ārvalstīs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.