«Tās [dalībvalstis] šādā situācijā var, piemēram, ierobežot tiesības uz patvērumu, taču ar stingriem noteikumiem un tiesiskos ietvaros,» izteikusies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Henna Virkunena.
«Tas nozīmē, ka tiem jābūt patiešām izņēmuma gadījumiem, pagaidu, samērīgiem un skaidri noteiktiem gadījumiem,» viņa pavēstīja.
Brisele norāda, ka 2024.gadā nelegālu iekļūšanas gadījumu skaits uz ES un Baltkrievijas robežas palielinājās par 66% salīdzinājumā ar 2023.gadu.
ES norāda, ka 90% migrantu, kas nelegāli šķērso Polijas un Baltkrievijas robežu, ir Krievijas studentu vai tūristu vīzas.
«Tas, ko mēs šodien redzam, ir ārkārtēja rakstura,» sacīja Virkunena.
Brisele arī paziņoja, ka tā piešķir 170 miljonus eiro sešām pierobežas valstīm, lai uzlabotu robežu uzraudzību.
No šiem līdzekļiem Igaunija saņems 19,4 miljonus eiro, Somija — 50 miljonus eiro, Latvija — 17 miljonus eiro, Lietuva — 15,4 miljonus eiro, Polija — 52 miljonus eiro un Norvēģija — 16,4 miljonus eiro, lai modernizētu elektroniskās novērošanas iekārtas, uzlabotu telekomunikāciju tīklus, izvietotu mobilās atklāšanas iekārtas un cīnītos pret dronu ielidošanu, tādējādi nodrošinot situācijas izpratni reāllaikā un uzlabojot robežapsardzes patruļu mobilitāti, teikts EK paziņojumā.
«Mēs esam spēruši vēl vienu izšķirošu soli, lai atbalstītu mūsu pierobežas dalībvalstis cīņā pret hibrīddraudiem, ko rada Krievijas un Baltkrievijas nepieņemamā migrācijas instrumentalizācija. Īpaši valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, piemēram, Somija, kuras robeža ar Krieviju ir 1340 kilometru gara, saskaras ar smagu izaicinājumu garantēt Savienības drošību un dalībvalstu teritoriālo integritāti,» pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.