ES dalībvalstis pagarina sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem

Ministrijā informē, ka ES Padome sestdien vienbalsīgi nolēma par sešiem mēnešiem pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Tādējādi sankciju termiņš pagarināts līdz 2026. gada 15. septembrim.

«Kārtējo reizi intensīvu sarunu rezultātā ir izdevies panākt vienotu ES nostāju, kas nepieļauj pret Krieviju noteikto sankciju vājināšanu. Sankciju sarakstā tiek saglabāti vairāk nekā 2700 sankciju subjektu,» norāda ministrijā, piebilstot, ka Latvija aktīvi iestājās pret jebkuriem politiski motivētiem mēģinājumiem no sankciju saraksta dzēst atsevišķas personas.

Ministrijā atzīmē — katra sankciju režīma regulārā pārskata ietvaros ES Padomes Juridiskais dienests sniedz vērtējumu par sankciju subjektu pierādījumu juridisko pamatojumu un ES Padome diskusijās izvērtē un pieņem atbilstošu lēmumu par sankciju pagarināšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs ES individuālo sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju — no sankcijām netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju.

Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes,Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Latvijas nostāja balstīta gan uz Saeimas 2022. gada 24. februāra un 21. aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta lēmumiem, kas pārapstiprināti ar Ministru kabineta 2026. gada 17. februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par ES Ārlietu padomes 2026. gada 23. februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Latvija kategoriski iestājas pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta.

Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija konsekventi iestājas par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā vēl citas fiziskas un juridiskas personas, kā arī «ēnu flotes» kuģus, lai sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.

Ministrijā atzīmē, ka kopš 2014. gada ES individuālās sankcijas tiek piemērotas fiziskām un juridiskām personām par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Starp ES sankcijām pakļautām personām ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kuri atbalsta Kremļa agresīvo politiku.

Pret Krieviju noteiktās ES sankcijas gan sektorālās, gan individuālās ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem. Lai to izdarītu, nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība. Ja ES dalībvalstis noteiktajā termiņā nepanāktu vienošanos, sankciju režīms netiktu pagarināts un beigtu darboties attiecībā uz visām sankciju sarakstā iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Par individuālo sankciju pagarinājumu dalībvalstīm bija jāvienojas līdz 2026. gada 15. martam.