«Šie pasākumi ir vērsti pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sirdi, tās «ēnu floti» un tīkliem, kas veicina Maskavas hibrīduzbrukumus pret Eiropu,» pirmdien paziņoja ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.
Pasākumi ietver aktīvu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegumu vairākiem bezpilota lidaparātu un cita militārā aprīkojuma ražotājiem un piegādātājiem, ko Krievija izmanto Ukrainā.
ES arī piemēroja sankcijas 24 organizācijām un divām personām, kas saistītas ar Krievijas tā saukto «ēnu floti» jeb tankkuģiem un kravas kuģiem, kurus Maskava izmanto, lai apietu sankcijas.
Daži no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem atrodas Ķīnā, Libērijā, Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Azerbaidžānā un Honkongā.
Turklāt sankcijas tika piemērotas desmit personām, kas tiek vainotas par to, ka ir Krievijas propagandisti.
«Viņi ir atbildīgi par dezinformācijas izplatīšanu, kuras mērķis ir attaisnot, veicināt vai leģitimēt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, vai arī izplatīt naidīgus un manipulējošus naratīvus, kas vērsti pret Ukrainu un kuru mērķis ir dehumanizēt ukraiņus vai sagrozīt vēsturiskos faktus,» pausts ES paziņojumā.
Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi 2024. gadā ES arī piemēroja ierobežojošus pasākumus 15 personām un vienai organizācijai, kuru vidū ir Krievijas tiesneši un prokurori, kā arī tiesībsargājošās, Federālā drošības dienesta (FSB) un medicīnas personāls.
Sankcijām pakļauto personu sarakstam pievienots Krievijas bijušais bērnu tiesībsargs un jurists Pāvels Astahovs, ģenerālprokurors Aleksandrs Gucans, kā arī Prezidenta kultūras iniciatīvu fonds.
Sankciju sarakstam ir pievienots arī valsts korporācijas «Rosteh» direktors Oļegs Jevtušenko un «Rosteh» konvencionālo ieroču, munīcijas un speciālo ķīmisko vielu kompleksa rūpniecības direktors Behans Ozdojevs.
Paralēli tiek apspriesta ES 21. sankciju pakete, ES ārlietu ministru sanāksmes laikā Luksemburgā teica Kallasa.
«Katrs pasākums samazina Krievijas rīcības brīvību. Un skaitļi runā paši par sevi,» viņa sacīja, piebilstot, ka «Rietumvalstu sankcijas jau ir izmaksājušas Krievijai aptuveni 1-1,3 triljonus eiro. Akmeni pēc akmens mēs graujam Krievijas kara ekonomikas pamatus».
Nākamajā sankciju paketē varētu iekļaut ieceļošanas ES teritorijā aizliegumu Krievijas karavīriem, kuri ir cīnījušies karā pret Ukrainu.
ES ārlietu ministri tikās pēc Krievijas pēdējiem nakts uzbrukumiem Ukrainai, kas izraisīja ugunsgrēku UNESCO pasaules mantojuma objektā Kijivā.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls raksturoja šos uzbrukumus kā «noziedzīgus uzbrukumus», kas bija vērsti pret Eiropas kultūras objektiem, kuriem ir neatsverama vērtība.
«Tas liecina, ka Krievijas pusē joprojām nav patiesas gribas uzsākt sarunas,» teica Vādefuls, kamēr tiek spekulēts par iespējamu sarunu atsākšanu starp Ukrainu un Krieviju par pamieru.
Ukrainas amatpersonas pirmdien agri no rīta paziņoja, ka naktī notikušajā jaunajā Krievijas uzbrukumu vilnī Ukrainai tika nogalināti vairāki cilvēki, kā arī izcēlās ugunsgrēks UNESCO aizsargātajā Kijivas Pečeru klostera kompleksa galvenajā baznīcā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.