Epidemiologs: Oktobra beigās ar Covid-19 ik dienu saslims ap 3400 cilvēki

Eksperts skaidroja, ka pēdējo septiņu dienu laikā no 100 testētajiem cilvēkiem pozitīvs tests ir bijis katram septītajam. Gadījumā, ja cilvēkam parādās klepus, temperatūra, pat iesnas, vismaz 10% gadījumu varētu būt, ka viņam ir Covid-19 infekcija, tādēļ ir jāpaliek mājās un jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Perevoščikovs brīdināja, ka strauji jeb par 46% palielinājies septiņu dienu kumulatīvais stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Vidēji vienā dienā stacionārā nonāk 85 pacienti. Turklāt no visiem stacionētajiem 11% pacientu ir smaga slimības gaita, kas septiņu dienu laikā ir audzis par 13%. Arī nāves gadījumu skaits pēdējās septiņās dienās ir palielinājies par 25%, sasniedzot 60 gadījumus, kamēr pirms astoņām līdz 14 dienām septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits bija 48 gadījumi.

Epidemiologs stāstīja, ka patlaban visaugstākā saslimstība Eiropā ir vērojama visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Rumānijā un Ungārijā, kas skaidrojams ar zemu vakcinācijas aptveri visās šajās valstīs. Salīdzinot datus ar pagājušo gadu, Perevoščikovs uzsvēra, ka, pateicoties vakcinācijai, ir mazāks hospitalizēto skaits, kas liecina par vakcīnu efektivitāti.

Viņš skaidroja, ka patlaban 100 slimi cilvēki inficē 127 citus cilvēkus. Pēdējās nedēļas laikā ir reģistrēti 7719 Covid-19 saslimšanas gadījumi, un no viņiem jau ir inficējušies 9800 cilvēki, no kuriem ārstēšana stacionārā būs nepieciešama vismaz 1080 — 1180 cilvēkiem.

Perevoščikova ieskatā, nekavējoties ir jāsamazina cilvēku kontaktēšanās intensitāte, lai reproduktivitātes koeficientu samazinātu vismaz par 40%. Turklāt tas saslimstību nemazinās uzreiz, bet gan pēc vairākām nedēļām.

Kā vēstīts, šodien notiks Krīzes vadības padomes sēde (KVP), kurā paredzēts lemt par turpmākiem Covid-19 izplatību ierobežojošajiem pasākumiem.

Vienlaikus pastāv varbūtība, ka uzreiz pēc KVP sēdes, kuras raksturs ir vairāk konsultatīvs, konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti arī ārkārtas Ministru kabineta sēdē, kas gan būtu jāizsludina.

Tikmēr Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēma Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.