EP: Krievijas valsts un Putins ir krimināli un politiski atbildīgi par Navaļnija nāvi

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP nosoda Navaļnija noslepkavošanu un pauž atbalstu viņa atraitnei Jūlijai Navaļnajai viņas apņēmībā turpināt darbu.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti uzsver, ka visa kriminālā un politiskā atbildība par Navaļnija nāvi gulstas uz Krievijas valsti un tās režīma līderi Putinu, kurš par to būtu saucams pie atbildības.

Deputāti brīdina, ka Navaļnija nogalināšana ir vēl viena pazīme, kas liecina par pieaugošajām un sistemātiskām represijām Krievijā, un pieprasa neatkarīgu un pārredzamu viņa slepkavības starptautisku izmeklēšanu, lai atklātu patiesību, nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības un panāktu taisnīgumu.

Rezolūcijā teikts, ka Krievijas politisko sistēmu kontrolē konsolidēts autoritārs režīms, kas neierobežoti ļauj plaukt korupcijai, izmanto viltotas vēlēšanas, lai panāktu demokrātijas šķietamību un koncentrē visu varu Putina rokās.

Uzsverot, ka Krievijas tautu nevajadzētu jaukt ar «karadarbīgo, autokrātisko un kleptokrātisko Kremļa režīmu», EP deputāti pauž solidaritāti ar visiem tiem Krievijā un ārpus tās, kuri, neskatoties uz mērķtiecīgi brutālajām represijām un smagajām personiskajām sekām, joprojām rod drosmi runāt patiesību.

«Navaļnijs ar saviem sapņiem par brīnišķīgu nākotnes Krieviju iemiesoja cīņu par Krievijas brīvību un demokrātiju,» pauž EP deputāti, aicinot Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstis turpināt izrādīt nerimstošu solidaritāti un aktīvi atbalstīt neatkarīgo Krievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

Viņi arī aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai rastu reāli īstenojamus veidus, kā atbrīvot netaisnīgi ieslodzītos Krievijā, jo īpaši slimos politieslodzītos vai tos, kas cietuši no spīdzināšanas, tostarp izskatot iespēju veikt ieslodzīto personu apmaiņu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Krievijas varas iestādes ir pastiprinājušas represijas pret opozīcijas balsīm valstī, saka EP deputāti, kuri prasa, lai ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošie partneri visā pasaulē turpinātu politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai — labāko atbildi Kremļa pašreizējai represīvajai un agresīvajai politikai. Ukrainas pārliecinoša uzvara var izraisīt patiesas izmaiņas Krievijā, jo īpaši deimperializāciju, dekolonializāciju un refederalizāciju, kas ir nosacījumi demokrātijas izveidei Krievijā.

EP aicina Eiropas Komisiju un jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestu izstrādāt proaktīvu ilgtermiņa stratēģisko politiku attiecībā uz Krieviju, kas faktiski atbilstu ES un Krievijas pašreizējo attiecību realitātei, cilvēktiesību situācijai Krievijā un trimdā esošo Krievijas pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvju vajadzībām pēc atbalsta.

Rezolūcija tika pieņemta ar 506 balsīm «par», deviņām «pret» un 32 atturoties.

LETA jau rakstīja, ka Krievijas varas iestādes 16.februārī paziņoja, ka Navaļnijs pēkšņi miris cietumā. Krievijas opozicionārs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par «krāpšanu» un «necieņu pret tiesu», bet 2023.gada augustā — 19 gadu cietumsodu par «ekstrēmismu».

Navaļnijs pagājušā gada decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 60.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.