ENAP tā dēvētajā Magņitska lietā arestējusi aktīvus pusmiljona dolāru apmērā

Policijā atzīmēja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes sākotnējā izmeklēšanā identificēja vairākus bankas kontus, īpašumus un aktīvus, kas iegādāti Krievijas pilsoņu interesēs. Pirkumiem tika izmantoti Latvijas banku konti, kas saistīti ar nozagto 230 miljonu dolāru legalizēšanu, ko atklāja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis.

Starp arestētajiem aktīviem ir divi nekustamie īpašumi Latvijā, kas iegādāti ar ieņēmumiem no Kipras kontiem, tāpat arestēts viens konts, kas izmantots jahtas pārdošanā un kas pieder kādai bijušā Krievijas Valsts domes deputāta atraitnei.

Izmeklēšanā Latvijas tiesībsargājošās iestādes aktīvi sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

VP paziņojumā presei norādīts, ka «Hermitage Capital Management» fonds, pēc kura saņemtajām sūdzībām 2012.gadā tika ierosināts kriminālprocess, atzinīgi novērtējuši VP paveikto. Preses paziņojumā citētie fonda pārstāvji norādījuši, ka ir priecīgi redzēt, kā Latvijas tiesībsargājošās iestādes īsteno stingru pieeju, lai izmeklētu naudas līdzekļu atmazgāšanas lietas Latvijā, jo īpaši Magņitska lietā. «Tas ir labs piemērs citām tiesībsargājošām iestādēm, ka ir jārīkojas, saņemot informāciju par iespējamu naudas līdzekļu atmazgāšanu,» sacījuši fonda pārstāvji.

VP arī norādīja, ka vairākas valstis ir veikušas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un šim nolūkam izmantoto starptautisko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas tīklu. Tostarp ir pieņemts tā saucamais «Magņitska likums» — dokuments, kas paredz sankcijas pret personām, kuras iesaistītas vērienīgā naudas atmazgāšanas lietā.

Magņitska lieta ieguva starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko un korumpēto 230 miljonu dolāru shēmu, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki. Pēc tam, kad Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.

Jau vēstīts, ka «Hermitage Capital» pērn vasarā nosūtīja vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), pārmetot neizdarību lietas izmeklēšanā. Šī vēstule pēc piederības tika nosūtīta Ģenerālprokuratūrai, ENAP un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID; agrāk — Kontroles dienests).

Bor’dans toreiz norādīja, ka prokuratūrai iesniegums ir nosūtīts ar lūgumu noskaidrot, vai pirms vairāk nekā sešiem gadiem ierosinātajā kriminālprocesā nav notikusi neattaisnota izmeklēšanas novilcināšana. Tāpat vēstule saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc kompetences ir iesniegta izvērtēšanai un turpmākajai rīcībai arī ENAP un FID.

Ministrs arī pērn skaidroja, ka kopš kriminālprocesa uzsākšanas nav notikusi iesniedzēja informēšana un investīciju kompānija nav sagaidījusi tolaik Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) rīcību. Pirms sešiem gadiem Ģenerālprokuratūrai tika iesniegta informācija par lielām naudas atmazgāšanas shēmām — ar konkrētiem faktiem par bankām un uzņēmumiem, summām un banku kontiem. Investīciju kompānija paudusi bažas, ka šāda nesadarbošanās un informācijas atstāšana bez ievērības līdz šim nav bijusi nevienā citā valstī. Atšķirībā no Latvijas visur citur ir sekojusi nepieciešamā rīcība. Šo sešu gadu laikā nav bijusi pat atbilde no Latvijas, lai gan atbildīgās iestādes tikušas brīdinātas par naudas atmazgāšanas shēmām un tām sniegti konkrēti fakti, skaidro ministrs, kurš pats agrāk kā advokāts pārstāvēja «Hermitage Capital Management» intereses.

Jau vēstīts, ka «Hermitage Capital» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās, liecina aģentūra LETA rīcībā nonākusī vēstule.

Vēstulē, kas adresēta Bordānam, skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā «Hermitage Capital» vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus.

Vēstulē teikts, ka kriminālprocess saistībā ar kompānijas atklājumiem tika uzsākts 2012.gada novembrī, bet «Hermitage Capital» netika piemērots cietušā statuss, tāpēc kompānija vairākus gadus netika informēta par izmeklēšanas norisi. Vienlaikus kompānija turpināja veikt savu izmeklēšanu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu palīdzību.

2012.gada decembrī Iekšlietu ministrija atteica piemērot kompānijai cietušā statusu, kas, «Hermitage Capital» ieskatā, apgrūtināja veikt kompānijas izmeklējošās darbības, kā arī sniegt palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm. Tiesa, atbilstoši Latvijas likumu normām Iekšlietu ministrija nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas norisi, tādēļ tai nav iespēju kādam piemērot cietušā statusu.

2016. un 2018.gadā «Hermitage Capital» iesniedza vēl vairākas sūdzības Latvijas atbildīgajām iestādēm, kurās norādīts, ka kompānija atklājusi kopumā 430 kontus 14 Latvijas bankās, kas rada aizdomas, ka caur tiem tiek veikta naudas atmazgāšana. Proti, 2016.gadā kompānija atklājusi vēl 43 miljonus dolārus (40,8 miljonus eiro), kurus caur Latvijas banku kontiem esot atmazgājis Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Kļujevs, kuru «Hermitage Capital» apsūdz par liela mēroga izlaupīšanas no Krievijas valsts budžeta organizēšanā. ASV Finanšu ministrija iekļāvusi Kļujevu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas atbilstoši «Magņitska likumam».

«Magņitska likumu» toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī, un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV. Arī Eiropas Parlaments (EP) aicinājis Eiropas Savienību (ES) pieņemt «Magņitska likumu», lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus.

Vēstulē arī paustas vairākas prasības, proti, Latvijai esot nepieciešams izmeklēt atbildīgo iestāžu, tostarp Ģenerālprokuratūras bezdarbību saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem. Tāpat esot nepieciešams izvērtēt jau savāktos pierādījumus. Vēstulē arī rosināts veikt normatīvo aktu izmaiņas, lai precizētu cietušā statusa noteikšanu finanšu noziegumos.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.

Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.