Elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs augustā pieauga par 9%

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija -19,96 eiro par MWh, bet augstākā stundas cena bija 407,42 eiro par MWh.

Savukārt «Nord Pool» sistēmas mēneša cena saruka par 37% salīdzinājumā ar jūliju un bija 15,35 eiro par MWh.

Martinsone skaidro, ka jūlijā «Nord Pool» sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt izraisīja straujš vēja staciju izstrādes kāpums Ziemeļvalstīs par 39%, salīdzinot ar jūliju.

Tāpat turpināja augt atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda, kas, pakāpjoties par četriem procentpunktiem, sasniedza 83% līmeni. Turpretī Baltijas valstīs elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu augšupejošu kustību ietekmēja atjaunojamo energoresursu izstrādes samazinājums — vēja staciju izstrāde samazinājās par 5%, saules staciju izstrāde  kritās par 7%, savukārt hidroelektrostaciju izstrāde saruka par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot šā gada zemāko punktu.

Pasliktinājās arī elektroenerģijas izstrādes apmēra un patērētā daudzuma attiecība — kamēr patēriņš Baltijā bija bez būtiskām izmaiņām, izstrāde samazinājās par 3%, un tādējādi saražotais elektroenerģijas daudzums nosedza 60% no pieprasījuma, kas ir par 2% mazāk nekā jūlijā.

Augustā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā saglabājās jūlija līmenī un bija 1990 gigavatstundu (GWh), taču tas bija par 3% mazkā nekā šajā periodā pērn.

Arī Latvijā elektroenerģijas pieprasījums salīdzinājumā ar jūliju bija bez būtiskām izmaiņām, veidojot 483 GWh, kas ir par 6% mazāk nekā iepriekšējā gada augustā. Igaunijā patērētās elektroenerģijas daudzums pieauga par 3% salīdzinājumā ar jūliju. bet samazinājās par 7%, salīdzinot ar 2023.gada augustu. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija 959 GWh, kas ir samazinājums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet pieaugums par 2% salīdzinājumā ar augustu pērn.

Baltijas valstīs saražotais elektroenerģijas daudzums pagājušajā mēnesī bija 1194 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā jūlijā, bet par 20% vairāk nekā šajā mēnesī 2023.gadā. Latvijā elektroenerģijas ģenerācija pieauga par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 254 GWh. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija veidoja 324 GWh, kas ir samazinājums par 11%. Savukārt Lietuvā tika saražotas 616 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% mazāk nekā jūlijā.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība augustā bija 60%. Latvijā šis īpatsvars bija 53%, Igaunijā — 59%, savukārt Lietuvā tas bija 64%.

Martinsone norāda, ka augustā vidējā ūdens pietece Daugavā turpināja samazināties, veidojot 186 kubikmetrus sekundē. Šis rādītājs bija par 18% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, taču par 23% augstāks nekā šajā periodā pērn. Augustā ūdens pietece pietuvojās daudzgadu vidējam līmenim.

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde «Latvenergo» hidroelektrostacijās turpināja lejupvērstu tendenci, samazinoties par 8% salīdzinājumā ar jūliju — līdz 94 GWh. Savukārt ražošana «Latvenergo» termoelektrostacijās kāpa par 30% — līdz 102 GWh.

Augustā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts «Nordic Futures» turpināja iepriekšējo mēnešu lejupslīdi, sarūkot par 21%, — līdz 25,67 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada sistēmas kontrakta cena saglabājās jūlija līmenī — 42,04 eiro par MWh.

Jau ziņots, ka «Latvenergo» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

«Latvenergo» nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. «Latvenergo» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.