Eksperts: Piemaskavas teroraktā ir neskaidrības, tomēr to izmantos totalitārisma nostiprināšanai Krievijas sabiedrībā

Pirmkārt, lielas skaidrības par šo teroraktu un tā iemesliem nav, jo ar katru stundu faktiski parādās arvien jaunas detaļas par uzbrukuma tehnisko organizēšanu un atbildīgo dienestu rīcību, kas savukārt izsauc aizdomas par vairāku notikumu attīstību, norāda eksperts.

Otrkārt, neapšaubāms fakts esot tas, ka Putina administrācija mēģina novelt vainu uz Ukrainu un konsolidēt savus iedzīvotājus naida uzplūdumos pret ukraiņiem.

Lai arī izskan versijas, ka teroraktu izmantos jaunai mobilizācijai karošanai Ukrainā, Daukšts uzskata, ka nekādas rīcības par iepriekš noteikto mobilizāciju līdz šim nav atceltas. Izsludināt jaunu mobilizāciju Kremlim šobrīd nav tehniskas vajadzības un tas var rīkoties atbilstoši iepriekšējiem likumiem. «Svarīgākais, manuprāt, būtu tas, ja tiks izmantots šis gadījums, lai ieviestu karastāvokli Krievijā,» piebilda eksperts.

Eksperts uzskata, ka Putins centīsies izmantot šo uzbrukumu, lai virzītos tā saucamās «piektās kolonnas» jeb «nodevēju» meklējumos Krievijas iekšienē, un veidosies cīņas atmosfēra ar jebkādu opozīciju.

«Totalitārisma pazīmes tiks nostiprinātas un attīstītas Krievijas sabiedrībā. Tas tiks izmantots (..) patriotisko iedzīvotāju daļas vēl ciešākai konsolidācijai ap vadoni un viņa personīgās varas nostiprināšanai daudzos sabiedrības slāņos Krievijā. Tā saucamās prezidenta vēlēšanas parādīja, ka Krievijā ir pietiekami plašs slānis, kurš neatbalsta Putina darbību. Viņš izmantos, lai konsolidētu ap sevi reakcionāro vairākumu,» uzsvēra Daukšts.

Atgriežoties pie uzbrukuma pretrunām, eksperts norādīja, ka, piemēram, rodas šaubas, vai sabiedrībai atrādītie Tadžikistānas pilsoņi ir patiesie šāvēji. «18 minūšu laikā spēt nogalināt daudz cilvēkus, aizdedzināt ēku, un turpat atradušās viņu automašīnas. Aizturētie cilvēki varbūt tika nolīgti, lai vienkārši aizbrauc, bet šāvēji bija citi. Man rodas šaubas par šī notikuma politisko pamatojumu un mērķiem. Jāuzdod jautājums par to, kam šis uzbrukums ir izdevīgs. Vienlaikus atbilde uz šo jautājumu tikai kaut kādā ziņā dod atbildi, bet visneizdevīgāk tas ir Ukrainai pēc būtības.»

Ja apelē pie versijas, ka teroraktu sarīkoja vai uz to apzināti «acis pievēra» paši Krievijas specdienesti, tad, pēc Daukšta domām, organizēšana bija ļoti slikta, un nav izslēdzama sāncensība starp Krievijas drošības orgāniem.

Daukšts arī neizslēdza variantu, ka līdz maija sākumā paredzētajai Putina tā saucamajai inaugurācijai var notikt izmaiņas specdienestu augstākajos ešelonos.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts nākamajā dienā pēc terorakta tviterī norādīja, ka izskatās, ka Kremlis izmantos terora aktus, lai vēl vairāk mobilizētu Krievijas sabiedrību pret Ukrainu un «piegrieztu skrūves». Neesot izslēdzama arī eskalācija frontē, bet tur daudz variantu neesot atlicis.

Papildinot savu komentāru, Sārts pirmdien aģentūrai LETA teica, ka patlaban Krievijas varai ir nepieciešamība paskaidrot savai sabiedrībai, kāpēc neraugoties uz «izslavētajiem» specdienestiem, šāds uzbrukums varēja notikt. «Patlaban ir mēģinājums uzlikt to uz Ukrainu un tur es piekrītu, ka ir vairāki mērķi. Pirmkārt, tas ir attaisnojams, otrkārt ir iespēja to izmantot iepriekš plānotai mobilizācijai. Attiecībā uz ekskalācijas palielināšanu Ukrainā vēl ir jāskatās, jo patlaban Krievijai pieejamie resursi nav pārāk daudz,» sacīja Sārts.

Uz norādi, ka piektdienas teroraktam varētu būt līdzības ar 1999.gada dzīvojamo namu spridzināšanu Krievijā, kur krita aizdomas uz Krievijas specdienestu iesaisti, Sārts norādīja, ka 1999.gadā bija ļoti viegli izveidot korelāciju, bet šajā gadījumā, ja Krievijas specdienesti vēlētos īstenot tā dēvēto «viltus karoga» operāciju, tad viņi varētu būtu daudz precīzāki.

«Tagad viņiem tā ekvilibristika, ar ko jānodarbojas, lai noveltu vainu uz ukraiņiem, ir ļoti sarežģīta. Turklāt situāciju sarežģī vēl tas, ka «Islāma valsts» jau paziņojusi par atbildības uzņemšanos un rietumvalstu specdienesti jau iepriekš brīdināja par terorakta iespējamību Krievijā. Ir daudz neskaidrību, bet, ja neskaidrības vajadzētu skaidrot ar bardaku Krievijā vai konspirāciju, tad es vairāk sliektos uz bardaka pusi,» uzsvēra Sārts.

Jau ziņots, ka piektdien bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē «Crocus City Hall», kas atrodas Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas «Piknik» koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja svētdien apstiprināja 137 cilvēku nāvi. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās «Islāma valsts».

Krievija paziņojusi, ka aizturēti 11 aizdomās turēti, tai skaitā četri terorakta izpildītāji.

Kremlis ir devis norādījumus valsts un valdībai lojālajiem jeb propagandas plašsaziņas līdzekļiem uzsvērt iespējamās «Ukrainas pēdas», vēstot par teroraktu koncertzālē.

Jau piektdien Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja Krievijas amatpersonu pēc uzbrukuma izteiktās apsūdzības par to, ka Kijiva esot saistīta ar šo teroraktu. «Šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija,» uzsvēra ministrija.