Eksperts: ASV un Izraēlas uzbrukumam negūstot straujus panākumus, karš Irānā var ieilgt

Pēc Pabrika vārdiem, triecienus Irānai var vērtēt no trīs aspektiem — reālpolitikas, morālā un tiesiskā. No reālpolitikas un morāles viedokļa varot saprast iemeslus ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai, jo Irānā valda totalitārs režīms, kas desmitgadēm ilgi bargi vērsies pret savu tautu, turklāt Irāna atbalsta teroristiskās organizācijas, tostarp, «Hamās». Tāpat Irāna ir viens no Krievijas sāktā kara pret Ukrainu atbalstītājiem. «Gāzt šo režīmu vai izmainīt ir reālpolitiski saprotami, jo tas mazinātu atbalstu teroristiskām organizācijām un Krievijai,» sprieda Pabriks.

No tiesiskā viedokļa ASV un Izraēlas triecieni nav pilnībā saskaņā ar starptautiskiem likumiem, taču daudzas šīs normas ir pieņemtas ļoti sen un, kā liecina prakse, «tad zaudētājs ir tas, kurš pret noziedzniekiem ievēro šīs normas», izteicās Pabriks.

Viņa skatījumā, patlaban esam ģeopolitiskā pārejas posmā visā pasaulē un pašreizējā politika arvien vairāk balstās uz militāru spēku.

Runājot par kara ietekmi uz Baltijas reģiona drošību, Pabriks norādīja, ka patlaban nevar izslēgt situāciju, ka pēc Irānas līderu nāves tur veidojas līdzīgs stāvoklis kā Venecuēlā, kad režīms, neraugoties uz Nikolasa Maduro sagūstīšanu, turpina pastāvēt. Irāna salīdzinājumā ar Venecuēlu ir daudz lielāka, turklāt vadošajiem līderiem ir nākamie sekotāji.

«Teroristiskās organizācijas arī cenšas palīdzēt savai barotājai Irānai. Vienlaikus pastāv liela varbūtība un tas ir pozitīvi mums, ka Irāna nespēs atbalstīt tādā apjomā Krieviju kā iepriekš. Tāpat ASV un Izraēlas uzbrukums liek aizdomāties visiem autoritārajiem režīmiem. Tomēr Baltijai ir jārēķinās, ka, iespējams, būs terorisma draudu uzplūdi, tāpēc Latvijai savlaicīgi stingri jāierobežo migrācija no islāmticīgo valstīm,» uzsvēra Pabriks un piebilda, ka var rasties arī ekonomiskie riski ar degvielas cenu pieaugumu.

Jautāts, kādus secinājumus par ASV un Izraēlas rīcību Irānā varētu izdarīt Krievijas diktators Vladimirs Putins un kā šī jaunā situācija varētu ietekmēt karu Ukrainā, Pabriks atbildēja, ka Putins tagad būs zaudējis daļu no Irānas atbalsta un jebkura sabiedrotā krišana Maskavai rada «zināmas bažas», ka no kara Ukrainā arvien grūtāk tikt ārā kā uzvarētājam. Tas attiecīgi varētu palielināt iespējas, ka krīt Putina režīms. «Vai tas varētu notikt, ir grūti pateikt, tomēr vienlaikus ir naivi domāt, ka ar Putina nomaiņu Krievijā pie varas nāktu demokrātiski spēki,» uzsvēra Pabriks.

Jau ziņots, ka kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.

Uzbrukumā sestdien tika likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.

Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.

Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.