Eksperts: ASV pusē vērojama neapmierinātība par nespēju ātri atrisināt Ukrainas un Krievijas konfliktu

Runājot par miera sarunu procesu kopumā, eksperts norādīja, ka Krievija mazāk ir ieinteresēta panākt kādu vienošanos Ukrainas jautājumā. Viņaprāt, Krievija izmanto miera sarunas, lai primāri veidotu dialogu un attiecības ar ASV, tai skaitā uzsverot ekonomiskos ieguvumus, ko varētu sniegt abu lielvaru sadarbība. Attiecībā uz Ukrainu Krievija pašlaik nav gatava kompromisiem. Cepurīša ieskatā, Krievijas pieeja visdrīzāk ir novilcināt laiku, nākt klajā ar saviem pretpiedāvājumiem, kas, iespējams, nebūs pieņemami Ukrainai, ASV, un arī citām valstīm. RSU lektors skaidroja, ka vēl viens iemesls, kāpēc sarunas nevirzās uz priekšu, ir tas, ka lielāka piekāpšanās tiek uzlikta tieši uz Ukrainas pleciem.

«Publiski pieejamā informācijā tiek minēts, ka no Krievijas faktiski tiek prasīta tikai ambīciju mazināšana, atteikšanās no pretenzijām uz tām teritorijām, kuras tā nekontrolē, savukārt no Ukrainas jau tiek pieprasīta teritoriju atdošana un daudz lielākas koncesijas,» teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors.

Cepurītis aicināja ņemt vērā vēl kādu aspektu. ASV jau no sākta gala pateikusi, ka tā nebūs daļa no Ukrainas nākotnes drošības garantijām. Viņš skaidroja, ka Ukrainai tas ir īpaši svarīgs jautājums, proti, kā atrast veidu Krievijas atturēšanai no atkārtotas agresijas, neskatoties uz to, kāds noregulējums tiek panākts. Eksperts norādīja, ka, lai nodrošinātu Ukrainai drošības garantijas, primāri darbojas Eiropas pārstāvji, bet arī tas nav ātrs process.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka ASV varētu atteikties no mediatora lomas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors akcentēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā Krievijas iebrukuma Ukrainā atrisināšanu uzsvēra kā vienu no darāmajiem darbiem. Tolaik viņš runāja, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā tiks atrisināts 24 stundu laikā.

Cepurītis atzīmēja, ka tas ir Trampa prestiža jautājums, tāpēc arī ASV iesaistījās šajā procesā. Pēc eksperta domām, ASV būtu svarīgi atrast veidu, kā konfliktu pārtraukt. Viņš arī pieminēja, ka, jo ilgāk šīs sarunas vai sarunas par sarunām turpinās, jo ASV administrācijai kļūst skaidrāks, ka atrast iznākumu nebūt nav tik vienkārši un nepietiek uz galda nolikt papīru ar vairākiem punktiem. Eksperta ieskatā, būtu jāstrādā vairāk ar konflikta cēloņiem.

Jautāts, vai ASV iesaistei šajā procesā nav arī citi motīvi, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors atbildēja apstiprinoši — ASV ir ieinteresēta noslēgt vienošanos par retzemju minerālu ieguvi un citos ekonomiskajos labumos, ko tā no Ukrainas varētu saņemt. Cepurīša ieskatā, tās gan ir sekundāras, pakārtotas intereses, kuras savulaik ierosināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai saglabātu ASV uzmanību. Eksperts skaidroja, ka primāri tas ir Trampa un ASV prestiža jautājums, kas liek iesaistīties un meklēt veidus, kā atrisināt konfliktu starp Ukrainu un Krieviju. Viņš arī nedomā, ka ASV varētu atteikties no mediatora lomas, jo tas nozīmētu, ka ASV administrācija atzītu savu nespēju tikt ar šo situāciju galā.

«Ja skatāmies no malas, tad ASV pieeja šajās sarunās ir vairāk uzspiest uz to dalībnieku, kuru ASV ir vieglāk ietekmēt. Un tā ir Ukraina. Tāpēc arī ASV šajos pamiera nosacījumos, potenciāli arī tālāka miera nosacījumos, ir novērojama virkne piekāpšanos, kas ir tēmētas Ukrainas virzienā, taču ir ļoti maz kompromisa punktu, kas būtu jāveic Krievijai,» sacīja eksperts.

Pēc Cepurīša paustā, tas skaidrojams, pirmkārt, ar to, ka ASV ieskatā, uzspiežot uz Ukrainu, ASV izdosies ātrāk atrisināt konfliktu vai visdrīzāk to iesaldēt, taču Krieviju ietekmēt ASV ir daudz sarežģītāk.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors norādīja, ka ASV rīcībā ir instrumenti, kurus varētu izmantot, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, turpinot vai palielinot ieroču piegādes Ukrainai. Viņaprāt, tas kalpotu par ievērojamu dzinuli Krievijai meklēt risinājumus pie sarunu galda. Cepurītis klāstīja, ka īpaši Krievija saredz iespējas īstenot savas intereses Ukrainā ar militāru spēku, turpinot uzbrukumus, kontrolējot teritorijas, izmantojot informācijas operācijas, nevis sēsties pie sarunu galda. Ar to eksperts skaidroja Krievijas «kāju vilkšanas» pieeju miera sarunām.

RSU lektors akcentēja, ka Ukraina, ņemot vērā ASV nostāju un tās palīdzības nozīmi, ir spiesta daudz vairāk lūkoties diplomātisko sarunu virzienā konflikta atrisināšanai. Cepurītis norādīja, ka praktiski Ukraina vēl nav izsmēlusi savas spējas pretoties un pretdarboties Krievijas agresijai. Viņaprāt, līdz brīdim, kad abas puses sapratīs, ka labākais konflikta atrisināšanas veids ir diplomātisks ceļš, notiks šī potenciālā «mētāšanās». Eksperts uzsvēra, ka nonākšana līdz pamieram un mieram nav nedēļu, bet mēnešu jautājums, savukārt, ja runa ir par ilgstošu mieru, tas var prasīt gadus.

Taujāts, vai Ukraina var rēķināties ar ieroču piegādēm no ASV, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors sacīja, ka Ukraina rēķinās ar izaicinājumiem, ko nes līdzi Trampa un viņa administrācijas nākšana pie varas. Viņš klāstīja, ka Ukraina kopš 2022.gada ir mērķtiecīgi veidojusi vietējo aizsardzības industriju. Patlaban gandrīz 15% visa bruņojuma tiek ražots Ukrainā, un tam ir augoša tendence. Cepurītis norādīja, ka Ukrainai ASV palīdzība joprojām ir svarīga gan iztrūkstošā bruņojuma piegādēs, gan dažāda rakstura izlūkinformācijas saņemšanā, kas ukraiņiem ļauj īstenot precīzākus uzbrukumus.

«Tāpēc arī ukraiņi ir vairāk ieinteresēti šajās sarunās un cenšas būt atvērtāki ASV piedāvājumiem. Jāsaka, ka Ukrainai ir zināmas iekšpolitiskās sarkanās līnijas, piemēram, Zelenskim kā prezidentam kaut vai stāsts par Krimas atzīšanu par Krievijas daļu «de jure» būtu sarežģīti īstenojams,» sacīja RSU lektors.

Viņš arī piebilda, ka no starptautisko tiesību viedokļa tas radītu nevēlamu precedentu un atvērtu stāstu, ka iegūt kontroli pār teritorijām un iegūt starptautisko atzīšanu var militāra iebrukuma rezultātā.