Eksperts: Ārkārtējā situācija ir iespēja tūrisma nozarei labot iepriekš pieļautās kļūdas

Viņš norādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs pēdējās nedēļas laikā ekonomikas tēma tiek diskutēta politiskajā dienaskārtībā un dalībvalstis sāk meklēt risinājumus, kā mīkstināt esošos ierobežojumus un atjaunot ekonomiku. Gandrīz katras diskusijas saturu veido jautājumi, kas skar Eiropas pamatvērtības, tajā skaitā brīvu pārvietošanos. Šīs pamatvērtības kontekstā tiek pieminēts tūrisms — visvairāk skartā un vissmagāk cietusī nozare ne tikai Eiropā.

Kā skaidroja Lingebērziņš, lai gan kopējos tūrisma nozares zaudējumus vēl nav iespējams aplēst un to nevarēs izdarīt līdz pat brīdim, kad nozare sāks strādāt.

Lingebērziņš uzsvēra, ka visvairāk cietušās nozares statuss tūrisma nozarei ir devis negaidītu publicitāti un šķietami vienkāršā nodarbe, kā izrādās, prasa sarežģītus un visnotaļ dārgus risinājumus. Lai gan tūrisms veido vidēji ap 4-5% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP), dažādas starptautiskās organizācijas vienmēr ir bijušas spiestas aicināt valdības neignorēt tūrisma nozares vajadzības, apelējot gan pie tās pienesuma ekonomikā, gan nodarbinātības.

«Tagad izrādās, ka tikai nonākot visdziļākās krīzes apstākļos, nozare ir pamanīta un risinājumi tās restartēšanai ir sarežģīti. Krīzes laikā ir skaidri redzama tūrisma nozares specifika, kas nosaka nepieciešamību rast īpašus risinājumus,» atzīmēja «Turības» profesors.

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējā Latvijas eksporta stratēģija ir diezgan formalizēti identificējusi tūrismu kā vienu no eksportējošajām nozarēm un brīžam ir šķitis, ka viena miljarda eiro eksporta apjoms nācis kā pozitīvs pārsteigums. Pēc viņa sacītā, šī «pārsteiguma» sekas izjūt daļa no vairāk kā 45 000 nozarē strādājošajiem un pēdējo nedēļu laikā ir gājis visādi, lai tūrisma nozari ietvertu dažāda veida valsts atbalsta mehānismos. Ne vienmēr tas ir izdevies pilnībā.

Kā stāstīja Lingebērziņš, lai gan joprojām līdz galam nevienam nav skaidrs, kā tieši notiks tūrisma nozares atjaunošana un ceļotāju plūsmu atsākšanās, ir skaidrs, ka tas notiks. Par to liecina gan tūrisma nozares uzņēmumu gatavība sākt piedāvāt savus pakalpojumus, gan pašu ceļotāju — tūrisma produktu patērētāju — vēlēšanās ceļot.

Tāpat viņš norādīja, ka tūrisma nozare ir gatava mainīties un iet līdzi laikam. «Šī ir lieliska iespēja par nozari atbildīgajiem demonstrēt prasmi un gatavību pilnveidoties un izveidot tādus nozares tālākās attīstības pamatus, kas jau vistuvākajā laikā sniegs rezultātus, pildot valsts budžetu un eksportējot tūrisma pakalpojumus,» atzīmēja Lingebērziņš.

Lai gan ir daudz nezināmā, Lingebērziņš atzīmēja, ka joprojām labā ziņa ir cilvēku gatavība ceļot, pat, ja tas maksās vairāk, samazinoties aviokompāniju vai viesnīcu daudzumam un maksimāli pieļaujamajam apmeklētāju skaitam, ja nāksies daudz rūpīgāk plānot savu nākamo galamērķi un aktivitātes tajā, paredzot galamērķu definētos ierobežojumus ceļošanai, tomēr tūrisms turpinās pastāvēt un sagaidāms, ka arī nākotnē tas būs starp augošajām nozarēm.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu.