Eksperte: Ukrainai, Moldovai un Gruzijai nav pamata gaidīt atvieglotākus kritērijus iekļūšanai ES

Runājot par Ukrainas uzņemšanu blokā, pētniece vērsa uzmanību uz vairākiem elementiem, proti, patlaban Ukraina ir kandidātvalsts statusā. EK lēmums un ieteikums sākt iestāšanās sarunas nozīmē, ka EK apzinās Ukrainas progresu to kritēriju izpildē, kas bija nepieciešami, lai varētu virzīties uz priekšu ar sarunu procedūru.

Atsaucoties uz EK publicēto ziņojumu, Palkova norādīja, ka Ukraina ir izpildījusi 90% no kritērijiem. Pētnieces ieskatā, tas ir labs rādītājs. Turklāt neviena valsts iepriekš tik ātri nav saņēmusi EK uzaicinājumu un rekomendāciju sākt iestāšanās sarunas.

«Jāapzinās, ka pievienošanās sarunu sākšana vēl nenozīmē, ka Ukraina uzreiz tiks uzņemta ES. Ukrainai būs jāizpilda nākamie noteikumi un nosacījumi, pamatojoties uz ES tiesisko un politisko regulējumu, kas pazīstams kā «Acquis communautaire». Decembrī Eiropadome lems par iestāšanās sarunu uzsākšanu. Lai tas notiktu, ES dalībvalstu vidū ir jābūt vienbalsībai,» skaidroja pētniece.

Palkova atzīmēja, ja Eiropadome nolems par iestāšanās sarunu sākšanu, tad būs jāsper nākamais solis, kur ES Padome ar Ukrainu runās par tālākajām darbībām un nosacījumiem. Tiks vērtas vaļā katra tā saucamā «nodaļa» jeb «acquis», kas attiecas, piemēram, uz politiku, tiesiskumu. Katrā «nodaļā» tiks izskatīti punkti par Ukrainas atbilstību tiem un kā Ukrainai šos nosacījumus ieviest savā valstī. Pievienojoties ES, valstij tiesiskuma ziņā ir jāatbilst tādā pašā mērā, kādā jebkurai citai ES dalībvalstij.

«Ukraina ir veikusi ievērojamu darbu ceļā uz dalību ES, ņemot vērā, ka kandidātvalsts statuss valstij tika piešķirts pagājušā gada jūnijā. Mēs nevaram īsti runāt par paātrinātu bloka paplašināšanu, jo nepieciešama gan vienbalsība Eiropadomē, gan visu kritēriju izpilde. EK savās rekomendācijās norāda, ka Ukraina ir izpildījusi 90% no uzdevumiem. Tas ir labs Ukrainas tempa rādītājs, tomēr Ukraina atrodas karā un ieviest aptuveni 30 000 dažādu noteikumu un standartu ir ārkārtīgi liela prasība Ukrainai,» pauda pētniece, piebilstot, ka no septiņiem kritērijiem Ukraina ir izpildījusi četrus. EK ir devusi Ukrainai laiku līdz nākamā gada martam, lai izpildītu mājasdarbu.

Taujāta, cik ilgu laiku varētu prasīt Ukrainas uzņemšana ES, Palkova uzsvēra, ka katrai valstij šis process prasa atšķirīgu valsti, piemēram, Turcijai tas prasīja 30 gadus, Albānija, kura ieguva kandidātvalsts statusu 2014.gadā, nav uzņemta ES. Pētniece pieļāva, ka ne eksperti, nedz arī pati Ukraina īsti saprot, cik daudz laika šis process varētu aizņemt, jo līdz iestāšanās līguma ratifikācijai ir jāpiepildās vairākiem nosacījumiem. Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Ukraina ES iestāsies divu gadu laikā.

Runājot par to, vai Ukrainu varētu uzņemt ES ar vieglākiem nosacījumiem, Palkova sacīja, ka uzņemšanas jeb Kopenhāgenas kritēriji visām valstīm paliks vienādi. No EK puses ir rekomendācijas pēc Ukrainas rekonstrukcijas pārskatīt divus no septiņiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka patlaban tiek skatīti divi nosacījumi ar nelieliem atvieglojumiem.

Pēc pētnieces paustā, EK ir virzījusi Ukrainu uz sarunu sākšanu ar par 90% īstenotām reformām. Tas, savukārt, nozīmē to, ka katrā no septiņām kategorijām pietrūkst 10% īstenotu reformu. EK to dara apzināti, jo Ukraina, esot karā, nevar sasniegt 100%.

«Ja skatāmies uz praktisko situāciju, pieļauju, ka Eiropadome varētu ņemt vērā karu kā faktoru. Taču būtiska ir ES dalībvalstu vienbalsība. Jautājums ir par to, vai, piemēram, Ungārija būs gatava ņemt vērā Ukrainas atbilstību uzņemšanas kritērijiem, ja valsts atrodas karā. Nav skaidrs, vai Ungārija būs gatava piekāpties, ka kara laikā Ukrainai jādod pielaide uz tālāko iestāšanās virzību,» teica Palkova.

Pētniece akcentēja, ka šeit ir divu faktoru spēle, kas ir ne tikai Ukrainas tehniskā atbilstība kritērijiem, bet arī politiskās gribas spēle, kā uz šo procesu skatās dalībvalstis.

LETA jau rakstīja, ka EK trešdien, 8.novembrī, ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos ES, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu. Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.

Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.

Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.

Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.

Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.