Ekonomists: «Covid-19» iespējamā ietekme uz ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga

Ekonomists spriež, ka kopumā «Covid-19» ietekme uz globālo ekonomiku būs atkarīga no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot tā izplatību.

«Attiecībā uz Ķīnu vairums analītiķu prognozē, ka tās ekonomikas kāpums 2020.gadā cerēto 6% vietā būs vismaz par vairākiem procenta punktiem mazāks. Ķīna tiek dēvēta par pasaules ražošanas cehu, līdz ar to problēmas Ķīnā ietekmē daudzas kompānijas citur pasaulē, it īpaši atsevišķās nozarēs, piemēram, autoindustrijā, IT un elektronikas nozarēs. Dažādas praktiskas barjeras, piemēram, ceļošanas ierobežojumi un pasākumu atcelšana negatīvi ietekmē tūrisma un viesmīlības nozari,» raksta Strazds.

Viņš piebilda, ka koronavīrusa ietekme, ņemot vērā notikumu attīstību, visticamāk, būs ievērojami lielāka, vispirms jau pašā Ķīnā. Taču pārējai pasaulei nozīmīgāk ir tas, ka Ķīnas relatīvā loma globālajā ekonomikā 17 gadu laikā ir būtiski augusi — vismaz četras reizes. Tas ekonomistam liek secināt, ka arī ietekme uz pārējo pasauli būs vismaz četras reizes lielāka. 

«Pirmo ietekmi jau varam redzēt — preču piegāžu kavēšanās, pieprasījuma kritums transporta un viesmīlības nozarēs, kritums pasaules akciju tirgos. Ja izdosies ierobežot koronavīrusa izplatību, liela cerība ir, ka ASV, Eiropa un pārējā pasaule nenonāks ekonomiskajā lejupslīdē, taču atsevišķas iepriekš minētās industrijas īstermiņā cietīs būtiskus zaudējumus,» pauda Strazds.

Šādas globālās norises ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas Bankas ekonomists klāstīja, ka Latvijas tiešie ekonomiskie sakari ar Ķīnu ir salīdzinoši nelieli, tomēr mūs pastarpināti ietekmē arī tas, ja autoražotājs no Vācijas pārdod mazāk automašīnu Ķīnā vai viesmīlības nozare Francijā uzņem mazāk tūristu. 

«Tas nozīmē arī negatīvu ietekmi uz eksportu no Latvijas. Taču par kopējo ietekmi šobrīd nebūtu prātīgi spekulēt, jo tā būs ļoti atkarīga no tā, cik plaši vīruss izplatīsies Eiropā un kādi ierobežojoši pasākumi tiks veikti, piemēram, attiecībā uz ceļošanu. Tas, ko varam spriest no līdzīgām situācijām — šī ietekme, visticamāk, būs salīdzinoši īslaicīga un koncentrēta šī gada pirmajā pusgadā. Atļaušos izteikt minējumu, ka nākamgad ap šo laiku jau apspriedīsim jau pavisam citas problēmas un koronavīruss vairs nebūs dienas kārtībā,» norādīja Strazds.

Vienlaikus viņš atzina, ka pēc iepriekšējās krīzes esam daudz mācījušies, kļuvuši stiprāki, tautsaimniecības struktūra ir līdzsvarotāka, un globālajām problēmām, lai cik nopietnas tās arī nebūtu, nebūs tik smagas ietekmes. «Tāpēc svarīgi saglabāt racionālu spriestspēju un nesaslimt ar panikas vīrusu. Pasaules pieredze rāda, ka šādās situācijās nepamatotas panikas nodarītais kaitējums var būt daudzkārt lielāks par pašas reālās problēmas nodarīto ļaunumu,» piebilda ekonomists.