Ekonomisti: Rudenī inflācijas temps varētu pieaugt

Bankas «Citadele» galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka kopumā patēriņa cenu līmenis maijā atbilst prognozēm par pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Mēneša inflāciju galvenokārt noteica pakalpojumu sadārdzināšanās, īpaši izmitināšanas segmentā, kā arī mājokļa izmaksu pieaugums, tostarp energoresursu cenu kāpums.

Inflācijas kontekstā būtiska loma joprojām bija globālajiem faktoriem, īpaši ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, kas ietekmēja energoresursu cenas. Lai gan maijā naftas cenas īslaicīgi stabilizējās ap 93-94 ASV dolāriem (86-87 eiro) par barelu, kopējais enerģijas cenu līmenis saglabājās augsts un turpināja uzturēt augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.

Gada griezumā inflāciju Latvijā galvenokārt ietekmēja transporta, mājokļa un enerģijas izmaksas, kā arī pakalpojumu sektors, īpaši restorāni, viesnīcas un veselības aprūpe. Mājokļa izmaksas pieauga par 1,2% mēneša laikā, ko būtiski ietekmēja gāzes cenu kāpums par 12,7%, savukārt restorānu un izmitināšanas pakalpojumu cenas pieauga par 5,9%, viesnīcu pakalpojumiem sadārdzinoties par 25,4%.

Purgailis norāda, ka pozitīva tendence bija vērojama atsevišķu pārtikas grupu, piemēram, sviesta, eļļas, augļu un bezalkoholisko dzērienu, cenu samazinājumam gada griezumā, proti, maijā tās samazinājās par aptuveni 0,8%, taču šis efekts, visticamāk, būs īslaicīgs. Turpmāko dinamiku noteiks gan globālo izejvielu cenu attīstība, gan ar enerģiju saistītie faktori, tostarp minerālmēslu un degvielas cenas. Papildu ietekmi tuvākajos mēnešos var radīt arī nodokļu izmaiņas, proti, no jūlija Latvijā paredzēts samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi atsevišķām pārtikas produktu grupām, kas īstermiņā varētu mazināt cenu līmeni.

Maijā Lietuvā inflācija saglabājās augstāka nekā Latvijā, sasniedzot aptuveni 5,5% gada griezumā, kamēr Latvijā tā bija 3,5%. Atšķirības galvenokārt skaidrojamas ar spēcīgāku patēriņu Lietuvā, kā arī būtisku papildu impulsu inflācijai radīja iedzīvotāju finanšu uzvedība, tostarp otrā pensiju līmeņa uzkrājumu daļēja izņemšana un iztērēšana patēriņā. Līdzīga situācija Igaunijā bija vērojama arī 2021. un 2022. gadā, kad, iedzīvotājiem izņemot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus un novirzot tos patēriņam, pieaugusī naudas aprite ekonomikā radīja papildu spiedienu uz cenām un paātrināja inflācijas kāpumu.

Igaunijā pašreiz inflācija bija līdzīgā līmenī kā Latvijā, maijā pieaugot par 3,7% gada griezumā, un to ietekmēja līdzīgi faktori kā Latvijā.

Purgailis norāda, ka tuvākajos mēnešos inflācijas spiediens saglabāsies un, tuvojoties rudenim, cenu kāpuma temps, visticamāk, turpinās pieaugt. Lai gan atsevišķos mēnešos iespējamas īslaicīgas svārstības, kopējo dinamiku noteiks pašreizējais augstais energoresursu cenu līmenis un ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos.

«Swedbank» ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA pauž, ka cenu pieaugums maijā bija tuvu mēnesī ierastajam, taču situācija Tuvajos Austrumos nemainīgi karājas virs mums kā Dāmokla zobens. Jaunākie CSP dati rāda, ka inflācija maijā pakāpās par 0,5%, salīdzinot ar aprīli. Vienlaikus, salīdzinot ar pagājušo gadu, cenu līmenis pieauga līdz 3,5%.

Mēneša laikā ievērojami sadārdzinājās viesnīcu pakalpojumi (25,4%). Pēdējo reizi tik straujš cenu kāpums bija 2023. gadā, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā. Pieauga arī ar mājokli saistītās cenas (1,2%), palielinoties dabasgāzes cenai. Vienlaikus nedaudz lētāks kļuva transports (-0,7%), sarūkot degvielas cenām. Lētāka bija pārtika (-0,2%, ieskaitot bezalkoholiskos dzērienus).

Salīdzinot gada inflācijas rādītāju ar citām eirozonas valstīm maijā, Latvija ierindojas to vidū. Mālnieks to skaidro ar pārtikas inflācijas bremzēšanos, pēdējos mēnešos — deflāciju, ko tik izteikti eirozonas lielākajās ekonomikās un pasaulē kopumā nenovēro. Maijā pārtika Latvijā bija par 0,8% lētāka nekā pērn (0,4% aprīlī). Cenu mazināšanos, visticamāk, turpinās novērot arī tuvākajos mēnešos, kad, pašmāju jaunajai ražai ienākot veikalos, pārtikas cenas ierasti sarūk. No jūlija atsevišķām produktu grupām uz gadu tiks piemērota zemāka PVN likme.

Mālnieks skaidro, ka maija inflācijas rādītāju mazināja arī lētāka degviela (4,7% pret aprīli). Lai arī runas par pamiera noslēgšanu starp pusēm ļāva «Brent» markas naftas cenai tirgū kopš maija beigām pārliecinoši noturēties zem 100 ASV dolāru par barelu atzīmes, taustāms un paliekošs progress Tuvo Austrumu situācijā nav vērojams. Līdzšinējo salīdzinoši mierīgo situāciju tirgū daļēji var skaidrot ar būtisku pieprasījuma kritumu no Ķīnas un ASV naftas eksporta kāpumu, tomēr riski nav pazuduši. Ja Hormuza šaurums paliek slēgts, tad līdz ar ātri tukšojošajām rezervēm naftas cena var atkal strauji augt.

«Cenu spiediens ekonomikā ir un, visticamāk, inflācija turpinās palēnām kāpt uz augšu. Jāņem vērā arī tas, ka dažādu faktoru ietekme, piemēram, gāzes cenu pieaugums, inflācijas datos atspoguļosies vien ar nobīdi. Tāpēc pat, ja Hormuza šaurums atveras rīt, inflācija liks par sevi manīt arī rudens mēnešos,» pauž Mālnieks.

«Luminor Bank» galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka maija inflācijas datos viss ir apmēram tā, kā varēja sagaidīt, bet ar vienu izņēmumu. Dīzeļdegvielas cenu kritums maijā bija pietiekams, lai to noteiktu ar acumēra metodi. Abu galveno degvielas veidu cenas ir atgriezušās puslīdz normālās attiecībās pēc tam, kad Hormuza šauruma slēgšana īpaši ietekmēja tieši šī degvielas veida piegādes. Acumēra un dienišķās pieredzes metode arī vēstīja, ka turpinās pārtikas cenu stabilitāte. CSP ziņo, ka pārtika un bezalkoholiskie dzērieni palētinājās par 0,2%, salīdzinot ar aprīli. Par 1,2% mēneša laikā pieauga mājokļu uzturēšanas izmaksas, gāzes cenās mājsaimniecībām (+12,7%) atspoguļojoties dabasgāzes biržas TTF indeksu kāpumam, palu sezonas ātrā izsīkšana cēla elektrības cenu (1,6%), bet vairāku pilsētu siltumapgādes uzņēmumi izziņoja siltuma cenu kāpumu, tai skaitā Daugavpilī un Cēsīs.

Strautiņš norāda, ka bija grūti uzminēt, ka viesnīcu cenas mēneša laikā pieauga par 25,4%. Šajā mēnesī tās mēdz strauji kāpt, bet vidēji mazāk nekā par 10%. 2023. gadā kāpums bija 26,4%, bet tas bija pēc strauja vispārēja izmaksu kāpuma. Turklāt nākamajā mēnesī cenas šim pakalpojumam kritās par 8,1%, un varbūt tā būs arī šoreiz.

«Nekas neliecina, ka šogad būtu ļoti liels tūristu pieplūdums un pārslogotas viesnīcas. Jebkurā gadījumā nevarētu teikt, ka šis notikums ļoti dramatiski būtu ietekmējis tieši Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Nebūtu šī viena izņēmuma, mēneša inflācija varēja būt 0,3%, nevis 0,5%. Tas ir ļoti neparasti — postenis, kas veido mazāk nekā procentu no patēriņa groza, veido pusi no mēneša inflācijas,» skaidro «Luminor Bank» ekonomists.

Gada inflācija maijā (3,5%) atgriezās apmēram marta līmenī pēc soļa lejup aprīlī. Sagaidāms, ka tuvākajos divos mēnešos tā paliks apmēram šajā līmenī, pēc tam ir ticami daži soļi uz augšu — gadu mijā šis indikators varētu būt ap 5%. Pērnā gada cenu līmenis laikā no aprīļa līdz decembrim ir gandrīz perfekti plakans, bet šogad ir jārēķinās ar iespējamu enerģijas importa cenu kāpuma atsākšanos. Pat, ja Hormuza šaurumā viss notiks atbilstoši labākajam scenārijam, laikā no februāra beigām nenotikušās piegādes vēl var atstāt ietekmi uz pārstrādes rūpnīcu darbību un visu sekojošo ķēdīti. Turklāt Hormuza šaurumā viss var nenotikt atbilstoši labākajam scenārijam. Pārtikas izejvielu cenas nesignalizē par strauju izmaksu kāpumu patērētājiem, bet var izrādīties, ka lielākā ģeopolitikas ietekme pārtikas veikalos būs 2027. gadā.

«SEB bankas» galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka maijā, salīdzinot ar aprīli, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Gada inflācija pieauga līdz 3,5%. Gada laikā lielāko inflācijas impulsu veido energoresursu sadārdzinājums un mazākā mērā pakalpojumu cenu pieaugums. Pārtikas cenas gada laikā ir pat nedaudz samazinājušās.

Kopš aprīļa inflācijas perspektīvas Latvijā nav būtiski mainījušās. Joprojām galvenais risks saistās ar Hormuza šauruma atvēršanu, un par to joprojām ir maz skaidrības. Tomēr tirgus gaidas, ka tas drīzumā notiks, ļāva atkāpties naftas, dīzeļa un arī minerālmēslu cenām. Taču, tā kā risinājuma nav un naftas krājumi pasaulē rūk, risinājuma kavēšanās draud ar stresa atgriešanos. Tajā pašā laikā nav pamata gaidīt strauju inflācijas paātrināšanos. Savukārt šauruma darbības atjaunošana sniegs papildu stimulu izaugsmei. Līdzšinējais cenu pieaugums vēl turpinās rezonēt, piemēram, gāzes cenas kāpums uzrādīsies apkures tarifos rudenī.

Gašpuitis norāda, ka Latvijā inflāciju patlaban uztur vairāki faktori. Darba tirgus joprojām ir samērā saspringts un algu kāpums daudzās nozarēs pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Tas ietekmē pakalpojumu cenas, piemēram, ēdināšanu, veselības aprūpi, atpūtu un dažādus ikdienas servisus. Enerģijas cenu kāpuma efekts vēl turpinās atbalsoties cenās, tai skaitā pārtikai. Pārtikas cenu dinamika izrietēs no enerģijas cenām, kā arī no tā, cik labvēlīga pasaulē būs raža. Tomēr neliels kāpums varētu atjaunoties. FAO pārtikas cenu indekss maijā saglabājās gandrīz nemainīgs. Graudaugu un cukura cenu kāpumu kompensēja augu eļļu un piena produktu cenu kritums.

Gašpuitis salīdzina, ka pirms gada līmenis bija par 2,9% augstāks, taču būtiski zem 2022. gada maksimuma. Līdz gada beigām ticamākais scenārijs, kas paredz vismaz daļēju Hormuza šauruma darbības atjaunošanu, ir inflācijas pieaugums 3,8% apmērā.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 0,5%, bet gada laikā — šogad maijā salīdzinājumā ar 2025. gada maiju — pieauga par 3,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 3,5%.