Ekonomisti: Patērētāju noskaņojumu turpina ietekmēt ģeopolitika un vasarai neraksturīgie laikapstākļi

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norāda, ka tautsaimniecības dalībnieku redzējums par to, kas ir vēlams un kas ne, ir atšķirīgs ne tikai ilgtspējības jautājumos — mazumtirgotāju optimisma kāpuma un patērētāju pesimisma samazināšanās brīži aptauju datos pēdējā laikā mijas viens ar otru, bet tā īsti nesatiekas un kopīgu tendenci neveido.

Otrajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās atkal ir nedaudz (par 0,1%) sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa līmeni (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie sezonāli koriģētie dati). Paula norāda, ka tas drīzāk sasaucas ar mazumtirgotāju noskaņojuma dinamiku.

«Tomēr jūnijā, šķiet, ne vien upes izgājušas no krastiem, arī iedzīvotāju tieksme tērēt nedaudz mainījusi gultni, lai gan ienākumu kāpums ļauj turpināt arī palielināt noguldījumus,» pauž ekonomiste. Viņa norāda, ka mazumtirdzniecība jau šī gada pirmajā ceturksnī «ļāvās straumei», kurā pavīdēja patērētāju apjukuma atspulgs, un apjukums otrajā ceturksnī kopumā, visticamāk, nav zudis ne attiecībā uz ģeopolitiku un globālajām tirdzniecības attiecībām, ne laikapstākļiem un sezonas sajūtu. Lietus straumes turpina plūst arī jūlijā, un tajās spoguļojas bojāta raža, kas var ietekmēt pārtikas cenu līmeni, ko patērētājs sastaps veikalā.

Kā skaidro Paula, laikapstākļu untumi, piemēram, ilgstoši vēsais vēlais pavasaris varēja kavēt piknika un grila sezonas sākšanos, kā arī īslaicīgi mazināt pieprasījumu pēc pludmales piederumiem. Otrajā ceturksnī kopumā sarukums novērots gan sporta un atpūtas, gan kultūras preču mazumtirdzniecības apgrozījumā, bet īpaši — mazumtirdzniecībā stendos un tirgos, un pārtikas un dzērienu tirdzniecībā specializētajos veikalos, starp kuriem ir arī specializētās alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietas. Mēnešu dinamika atpūtas un sporta preču segmentos ir ļoti svārstīga pat sezonāli koriģētos datos — kritumu maijā aizstāj stipri sparīgāka aktivitāte jūnijā. «Žļurkstošas ballītes gumijas zābakos varbūt arī neiedvesmo, bet kļūst par normālu parādību, kad citu laikapstākļu nav,» norāda ekonomiste.

Kā pauž Paula, arī trešajā ceturksnī ballītes rāmjos palīdzēs ieturēt ne vien laikapstākļi, bet arī gaidāmās izmaiņas alkoholisko dzērienu aprites likumdošanā, kas paredz samazināt impulsīvu alkohola iegādi un iegādei pieejamo laika intervālu.

«Lai kā tas ietekmētu atsevišķus ražotājus un mazumtirgotājus, tam vajadzētu motivēt veselīgāku dzīvesveidu,» norāda ekonomiste, paužot, ka optimismu trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības dinamikai varētu piešķirt gaidāmā «Eurobasket 2025» norise Rīgā, kas augusta nogalē un septembra sākumā pāris nedēļas pulcēs gan dalībniekus, gan sporta līdzjutējus. «Vai tas drīzāk veicinās apgrozījumu dzērienu vai pirotehnikas brīnumu tirdzniecībā, to gan drīzāk nojautīsim no ziņām, nevis ieraudzīsim precīzi mazumtirdzniecības datos,» viņa norāda.

«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauž, ka jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 5,9%, autodegvielas samazinājās par 0,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība kritās par 3,6%.

«Šķiet, ka mazumtirdzniecība pakāpeniski iesilst, neskatoties uz piezemēto noskaņojumu un apkārt valdošo nenoteiktību. Kā bija gaidāms, cilvēku rosība, labiekārtojot savu dzīves vietu un jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iegāde, bija galvenais izaugsmes virzītājspēks,» norāda ekonomists.

Viņš skaidro, ka, sarūkot procentu likmēm un aktivizējoties nekustamā īpašuma tirgum, pozitīvas vēsmas izjūt arī mazumtirdzniecība. Bez sakāpinātām gaidām, neliels aktivitātes kāpums ir sagaidāms arī turpmāk.

Gašpuitis norāda, ka par spīti spēcīgajiem pretvējiem ekonomikā, algu kāpums saglabājas un pirktspēja turpina atjaunoties. Tomēr daudzviet joprojām jūtams inflācijas nogurums, kas ietekmē patērētāju paradumus, kas visspilgtāk izpaužas pārtikas preču mazumtirdzniecības kritumā.

«Agrāk vai vēlāk notiks adaptācija un izaugsme šajā segmentā atgriezīsies. Tomēr tuvākajā laikā pārtikas apjomu lejupslīde visdrīzāk saglabāsies,» pauž ekonomists.

«Swedbank» ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norāda, ka mazumtirdzniecība uz vasaras sākumu sasparojusies, tomēr bilde pirmajā pusgadā tā pati — pārdots aptuveni tikpat, cik pēdējos gados vidēji. Nepārtikas tirdzniecībā, neieskaitot degvielu, pret pagājušo gadu gājis labāk (+5,9%), bet pārtikas tirdzniecība slīgst tālāk purvā, izmisīgi cenšoties sataustīt cietāku pamatu (-3,6%).

Ekonomists skaidro, ka pusgadā lielākais devums nepārtikas produktu tirdzniecībā bija ar mājokļu iekārtošanu un ar remontu saistītām precēm, kā arī elektronikai. Savukārt augstais un pieaugošais pārtikas cenu līmenis visdrīzāk ir galvenais vaininieks pārtikas produktu pārdošanas rezultātos. Uzņēmumu aptauju dati par nozares aktivitāti ierobežojošiem faktoriem jūlijā norāda uz nelielu uzņēmumu daļas pieaugumu, kuri nesaskaras ar kādiem šķēršļiem biznesam. Tomēr ierobežojošo faktoru tops ir nemainīgs — papildus augstajai konkurencei nozarē uzņēmēji arvien norāda uz pieprasījuma trūkumu.

Kā norāda Mālnieks, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati liecina, ka visai maz aug ne tikai mazumtirdzniecība, bet arī karšu maksājumi kopumā, kuri ietver arī maksājumus par pakalpojumiem. Karšu tēriņi, koriģēti ar cenu kāpumu, šī gada laikā saglabājušies teju nemainīgi pret pērno gadu.

Konkurence par iedzīvotāju maciņa saturu ir ne tikai ar pašmāju uzņēmumiem, bet arī ar ārpus Latvijas esošajiem uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš izvēlas iegādāties ES uzņēmumu piedāvātas preces un pakalpojumus. Tas nav tādēļ, ka būtiski vairāk nekā iepriekš iedzīvotāji tērētu, atrodoties ārvalstīs — maksājumu apmērs un tēriņu īpatsvars ES valstīs klātienē pēdējos gados nav īpaši mainījies. Tas, kas ievērojami audzis, ir apmērs un īpatsvars karšu maksājumiem, kas uz kādas citas ES valsts uzņēmumu veikti attālināti. «Var spriest, ka švaka vēlme tērēt kombinācijā ar konkurenci no iepirkšanās citu valstu interneta veikalos bremzē mazumtirdzniecības attīstību,» norāda Mālnieks.

Kā pauž ekonomists, varētu cerēt, ka mazumtirdzniecību balsta pēdējā laikā novērotais ārvalstnieku pieplūdums. Datos redzams, ka aug tūristu un pavadīto nakšu skaits Latvijas viesu uzņemšanas vietās. Lai gan neliela pozitīva ietekme uz mazumtirdzniecību varētu būt, maz ticams, ka tūristi atbrauc uz Latviju, lai veiktu apjomīgas iepirkšanās tūres. Tas tādēļ, ka preču cenas veikalos jau ir tuvas ES vidējām cenām, bet preču klāsts nav daudz plašāks. «Drīzāk lielākā daļa no tūristu tēriņiem iet uz pakalpojumu sektoru — lai atpūstos un izbaudītu vietējo virtuvi. Attiecīgi būtiska daļa no tūrisma pienesuma mazumtirgotājiem varētu iet gar degunu,» pauž Mālnieks.

Priekšnosacījumi lielākam pieprasījumam no Latvijas mājsaimniecību puses arvien ir — «Swedbank» klientu dati liecina, ka neto algas otrajā ceturksnī auga par 7,4% pret pagājušo gadu. Inflācija, lai arī augstāka nekā pērn, ir teju uz pusi zemāka nekā neto algu kāpums. Kā norāda Mālnieks, atliek vien cerēt, ka jūnijā novērotais patērētāju noskaņojuma uzlabojums būs noturīgs un paskubinās arī mājsaimniecību tēriņus.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūnijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 3,6%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apmēri kritās par 0,9%.