Ekonomisti: Kara turpināšanās Tuvajos Austrumos ekonomisko attīstību pakļauj pamatīgiem riskiem

«Luminor Bank» ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka rūpniecības izlaide februārī bija par 4% lielāka nekā pirms gada, taču plašākajā nozīmē tā ietver arī enerģētiku, kuras devums bija par 24,6% lielāks nekā pirms gada. «Siltums ir prece, kuru nevar neražot, ja daba ir tā lēmusi. Savukārt liels pieprasījums pēc siltuma rada labvēlīgu vidi elektrības jaudu darbināšanai, pateicoties koģenerācijas ekonomiskajam efektam,» pauž Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka diemžēl apstrādes rūpniecībā ražošana gada izteiksmē ir kritusies par 2,2%, pirmo reizi kopš pērnā gada marta. Apjomi par 0,9% sarukuši arī salīdzinājumā ar janvāri.

Pārskatot apakšnozaru datus, Strautiņš atklāj kopsakarību — šajā mēnesī sliktāk klājies ar celtniecību saistībām jomām. Lielākajā nozarē kokapstrādē izlaide salīdzinājumā ar janvāri samazinājusies par 4,3%, bet ceturtajā lielākajā nozarē jeb nemetālisko minerālu ražošanā, kas galvenokārt ir būvmateriāli, pat par 9,5%. Līdz ar to arī gada rādītāji abās ir mīnusos, attiecīgi par 5,6% un 3,1%. Pieprasījums no būvnieku puses ir ļoti svarīgs arī plastmasas un gumijas rūpniecībai, tajā mēneša un gada dinamika bija attiecīgi mīnus 2,8% un mīnus 12,6%.

«Kas ir noticis? Datu par to vēl nav, bet ir ļoti ticami, ka neparasti aukstais laiks ierobežoja celtniecības aktivitāti janvārī un februārī, līdz ar to arī minēto ražošanas nozaru produktu pieprasījumu. Ļoti dziļš kritums februārī bija dzērienu ražošanā, varbūt arī te kāda loma aukstumam, tikai, tā teikt, caur citu ietekmes kanālu. Taču varbūt tas saistīts ar tiesiskās aizsardzības procesu lielā nozares uzņēmumā,» skaidro Strautiņš.

Ekonomists atgādina, ka pēdējo divu gadu laikā patīkamus pārsteigumus visbiežāk sagādāja pārtikas pārstrāde, sasniedzot sev vēsturiski neraksturīgus attīstības tempus. Tagad pieaugums gada izteiksmē ir piebremzējies līdz 3,3% pēc sarukuma par 1,6% mēneša laikā. Dažu investīciju projektu ietekme uz gada dinamikas skaitļiem sāk apsīkt, jo tā jau ir «bāzē», bet citu devums vēl ir gaidāms, skaidro Strautiņš.

Viņš vērš uzmanību, ka ir nozaru grupa, kurai šobrīd nespēj kaitēt nekas, tā ir ar metālu saistītā ražošana. Metālapstrāde, lielākā no tām, salīdzinājumā ar pērno februāri auga par 14%, bet elektronika, kas ir otra lielākā — par 10,5%. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem mēnešiem, inženierijas nozares nav uzvarējušas ar «sauso» rezultātu, vienus vārtus ielaida elektrotehniskā rūpniecība, gada laikā sarūkot par 4,2%.

Gada pirmajos divos mēnešos kopā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0,6%. Strautiņš atzīst, ka to noteikti nevar saukt par labu rezultātu, taču ekonomistam šķiet ticami, ka nelabvēlīgie faktori bija īslaicīgi, jo uzņēmumu noskaņojuma indekss martā bija augstākajā līmenī kopš 2022. gada maija.

Strautiņš norāda, ka eksportējošajām pakalpojumu nozarēm šī gada pirmie dati ir ļoti kontrastējoši, bet ekonomista ieskatā ir vērts atzīmēt, ka divās lielākajās tā dēvēto balto apkaklīšu pakalpojumu nozarēs jeb profesionālajos pakalpojumos un informācijas tehnoloģiju jomā janvāris bija attiecīgi visu laiku labākais un otrais labākais mēnesis. Savukārt par vietējā tirgus pakalpojumu nozaru labo veselību liecina mazumtirdzniecības kāpums gada sākumā par 5%.

Strautiņš secina, ka 2026. gads Latvijas ekonomikā sākās cerīgi un var tikai nožēlot, ka globālie notikumi šo labo stāstu pakļauj pamatīgiem riskiem. Ja Persijas līča reģionā karojošās puses izpildīs izteiktos draudus un notiks masveidīga naftas un gāzes ieguves vietu iznīcināšana, tad jebkādas prognozes par šo un nākamo gadu pasaules ekonomikā kļūs bezjēdzīgas, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, tad būs jārēķinās ne tikai ar dziļu ekonomisko, bet arī humanitāro krīzi globālā mērogā.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīst, ka apstrādes rūpniecībā šis gads ir iesācies lēnīgi. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nozares izlaides apjomi februārī samazinājās gan salīdzinājumā ar šī gada janvāri, gan iepriekšējā gada februāri, turklāt mēneša izteiksmē izlaide samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati faktiskajās cenās atklāj, ka vietējā tirgū ar realizāciju sokas labāk nekā eksportā, norāda ekonomiste.

Aina pa apstrādes rūpniecības apakšnozarēm iezīmējas gana atšķirīga, informē Buceniece. Turpinās izlaides kāpums tādās pēc īpatsvara lielās apakšnozarēs kā pārtikas produktu ražošana (par 3,3%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 14%). Mazāku nozaru vidū ar strauju izaugsmi, ap 7-11%, izceļas datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, mēbeļu ražošana un arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana.

Savukārt nozīmīgākais kritums vērojams apstrādes rūpniecības lielākajā balstā — kokapstrādē (par 5,6%). Ievērojams, ar divciparu skaitli mērāms kritums reģistrēts iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, dzērienu ražošanā, apģērbu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Karš Tuvajos Austrumos un ar to saistītais enerģijas cenu lēciens jau šobrīd atspoguļojas augstākā inflācijā, rada riskus vēl būtiskākam cenu kāpumam ekonomikā un, ļoti iespējams, nozīmēs arī lēnāku ekonomikas izaugsmi, prognozē Buceniece.

Viņa skaidro, ka Āzijas valstis ir visvairāk atkarīgas no Tuvo Austrumu naftas un naftas produktu piegādēm, un šobrīd tās ir spiestas pat ierobežot degvielas izmantošanas apjomus. Turklāt kuģošanas ierobežošana Hormuza šaurumā ietekmē arī tādas ražošanas izejvielas kā alumīnijs, hēlijs (svarīgs pusvadītāju ražošanā), minerālmēslojums. Latvijas ražotājiem tas var nozīmēt augstākas ražošanas izmaksas un piegādes ķēžu traucējumus.

Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājos par martu vēl būtisku ietekmi no Tuvo Austrumu konflikta neredz, atzīst Buceniece. Eiropas Komisijas apkopotie dati rāda, ka kopējais nozares noskaņojums turpināja uzlaboties, turklāt optimisms bija lielākais pēdējo gandrīz četru gadu laikā. Eksporta pasūtījumi uzņēmumu vērtējumā pēc strauja lēciena februārī, arī martā turējās augstākajā līmenī, kāds redzēts kopš 2022. gada vasaras. Īpaši straujš kāpums eksporta pasūtījumu rādītājā martā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Pēdējos mēnešos auguši pasūtījumi arī pārtikas produktu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, no salīdzinoši zema līmeņa nedaudz pakāpušies arī kokapstrādes eksporta pasūtījumi, bet kritums vērojams, piemēram, nemetālisko minerālu ražošanā. Martā gan vērojams kāpums plānos paaugstināt pārdošanas cenas, kas, visdrīzāk, atspoguļo enerģijas cenu kāpumu, secina Buceniece.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 8,3% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 0,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 34%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kāpums par 38,9%.