Ekonomikas ministrs: Nedrīkst atkārtot scenāriju ar preču sarakstiem

Viņš skaidroja, ka, lai gan vakcinācija ir vienīgā izeja no pandēmijas, un ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vakcinācijas aptveri, to nevar darīt uz ekonomikas rēķina.

«Tāpat nav samērīgi ļaut pakalpojumus saņemt tikai vakcinētām personām. Tas būtiski mazinās ekonomisko apriti, tai skaitā preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Kā arī ar apgrozījuma kritumu tiks sodīti tie uzņēmumi, kuros ir augsti vakcinācijas rādītāji,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās vadības grupā (OVG). EM pozīcija paredz ļaut katram pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izvēlēties darbības režīmu — «zaļais», «dzeltenais» vai «sarkanais», kā arī pārejas periodā, kamēr nav sasniegts augstāks vakcinācijas līmenis, nešķirot pakalpojumu saņēmējus vakcinētajos vai nevakcinētajos.

Ministrija piedāvā ļaut tirgotājiem brīvprātīgi izvēlēties, kādā drošības režīmā darboties un izrietoši no tā, kādas prasības ievērot. Līdz ar to nodrošinot, pēc EM teiktā, vienādus «spēles noteikumus» visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut jau vienreiz pieļautās kļūdas, šķirojot tirgotājus pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, darbības veida un realizējamo preču sortimenta.

Atkārtoti OVG ir iesniegts priekšlikums pārskatīt testēšanas stratēģiju, pagarinot Covid-19 testu darbības termiņus, savukārt balstoties uz skolu skrīninga testu rezultātiem, kas izglītības iestādēs darbojas divas nedēļas, izsniegt laboratorijas izziņu skolēniem pakalpojumu saņemšanai uz 48 stundām. Tas, EM prāt, atslogotu laboratoriju darbu, uzlabotu testu pieejamību veiksmīgai pārejai uz «dzelteno» režīmu, kā arī tiktu novērsta neefektīva publisko resursu izmantošana.

EM uzskata par pamatotu pakalpojumu saņemšanai «dzeltenajā» režīmā ļaut izmantot ātros antigēnu testus, kas ir pieejamāki un to izmaksas draudzīgākas. Ministrijas pārstāvji pauda, ka šāda prakse tiek izmantota Austrijā, Vācijā, Portugālē, Igaunijā un citviet, paralēli turpinot darbu pie vakcinācijas rādītāju uzlabošanas. Tādā veidā, neapstādinot ekonomisko apriti, tiktu sniegti pakalpojumi pilnīgi visiem un vienlaikus nodrošināti epidemioloģiski droši apstākļi.

Tāpat EM uzsvēra, ka ir svarīgi neizslēgt ģimenes ar bērniem no pakalpojumu saņemšanas. Pašlaik noteiktā epidemioloģiski drošā jeb «zaļā» režīma regulējuma dēļ, potenciāli ekonomikā nevar piedalīties apmēram 117 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās aug vairāk kā 240 000 bērni vecumā līdz 12 gadiem.

Tāpēc EM piedāvā novērst šo «neloģiskumu» un ļaut bērniem līdz 12 gadiem kopā ar vakcinētu vai pārslimojušu pieaugušo saņemt pakalpojumus «zaļajā» režīmā. Dodot iespēju ģimenei kopā ar maziem bērniem aiziet uz kafejnīcu vai kino, izmantot pakalpojumus un piedalīties ekonomikā, ministrijas ieskatā, tiktu palielināta to uzņēmumu dzīvotspēja, kas sniedz pakalpojumus «zaļajā režīmā», kā arī mazu bērnu vecāki tiktu motivēti vakcinēties.

EM norādīja, ka viņu izstrādātos priekšlikumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu nodrošināšanai atbalsta ēdināšanas, viesmīlības, skaistumkopšanas, fitnesa un tirdzniecības nozaru asociācijas, kā arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Kā vēstīts, šajā nedēļā valdībā tika izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai.

Lai novērstu slimnīcu pārslodzi un vienlaikus saglabātu ekonomisko aktivitāti, Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes — pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot «daļēji drošajā» vidē, proti, klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests, vai «drošajā» vidē, klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas. Bez sertifikātu pārbaudīšanas «nedrošajā» vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana.

Jau patlaban aktivitātes «daļēji drošajā» vai «drošajā» vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā.

Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest «daļēji drošu» vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Tāpat būtu mazināma pulcēšanās privātos pasākumos, kā arī jāstiprina kontrole drošības pasākumu ievērošanai sabiedriskajā transportā.

Plānots, ka tirdzniecības centri un tirdzniecības vietas ar platību virs 1500 kvadrātmetriem (m2) strādās «daļēji drošajā» vidē. Pirmās nepieciešamības preču veikali un aptiekas varētu turpināt darbu «nedrošajā» vidē, bez sertifikātu pārbaudīšanas.

Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotas epidemioloģiskās drošības pamata prasības darba vietām un pakalpojumu sniedzējiem, iekļaujot nosacījumus par distancēšanos, pulcēšanos, plūsmu organizēšanu, sejas masku lietošana, higiēnas prasībām, ventilācijas un gaisa kvalitātes prasībām, darba laiku, kā arī drošības pasākumu ievērošanas kontroli.

Ja šie pasākumi būs nepietiekami saslimstības ar Covid-19 izplatības mazināšanai, Veselības ministrija piedāvās visus pakalpojumus iekštelpās, izņemot pirmās nepieciešamības un darbu klātienē, organizēt tikai «drošajā» vidē. Izplatībai pieaugot skolās, būtu apsverama interešu un profesionālās ievirzes izglītības pārtraukšana vai norise ārtelpās vai individuāli.

Savukārt atgriezties pie drošības pasākumu mazināšanas vai atcelšanas varētu, kad būtu sasniegta tāda vakcinācijas aptvere, lai samazinātos pacientu skaits slimnīcās, prognozējami, sasniedzot 90% aptveri riska grupās — seniori, personas ar hroniskās slimībām un 70-75% kopējo vakcinācijas aptveri.