Eiropas Parlamenta deputāti pieņem dekarbonizācijas plānu

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un līdz 2050.gadam padarīt šo nozari klimatneitrālu. Šie noteikumi arī palīdzēs renovēt ēkas ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un uzlabos informācijas apmaiņu par tiem.

Visas jaunās ēkas no 2030.gada būs bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuras izmanto publiskās iestādes vai kuras tām pieder, šis termiņš būs 2028.gads. Dalībvalstis varēs ņemt vērā visa ēkas ekspluatācijas cikla ietekmi uz globālo sasilšanu, arī izmantoto būvmateriālu ražošanas un likvidēšanas posmu.

Dzīvojamām ēkām būs jāpiemēro pasākumi, kas līdz 2030.gadam nodrošinās vidējā enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 16% un līdz 2035.gadam — par vismaz 20 līdz 22%.

Vēl jaunajā direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2030.gadam būs jārenovē 16% ēku, kuras nav paredzētas dzīvošanai un kurām ir zemākie energoefektivitātes rādītāji. Līdz 2033.gadam renovācija būs jāveic 26% šādu ēku.

Sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nav paredzētas dzīvošanai, atkarībā no to lieluma līdz 2030.gadam pakāpeniski būs jāuzstāda saules enerģijas tehnoloģijas. Savukārt dzīvojamo ēku gadījumā šāda prasība attieksies tikai uz jaunām ēkām. Izņēmums ir gadījumi, kad šādi pasākumi nav tehniski iespējami vai rentabli.

Dalībvalstīm būs jāpieņem pasākumi, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā ēku apsildē un dzesēšanā. Šis process būs jāpabeidz līdz 2040.gadam. Atsevišķu fosilā kurināmā apkures katlu subsidēšana tiks aizliegta no 2025.gada. Taču būs atļauts finansiāli stimulēt hibrīdsistēmu uzstādīšanu, piemēram, ja apkures sistēmā izmantos arī saules termālo enerģiju vai siltumsūkni.

Jaunos noteikumus varēs nepiemērot lauksaimniecības ēkām un par kultūras pieminekļiem atzītām ēkām, bet ES valstis varēs no tiem atbrīvot arī ēkas, ko aizsargā kā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, pagaidu ēkas, kā arī baznīcas un lūgšanas vietas.

Direktīva tika pieņemta, 370 deputātiem balsojot «par», 199 deputātiem — «pret» un 46 deputātiem atturoties. Lai tā stātos spēkā, to vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm ēkas ES patērē 40% no kopējā enerģijas apjoma un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2021.gada 15.decembrī EK pieņēma priekšlikumu pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu, kas ir daļa no Zaļā kursa tiesību aktu paketes. Jaunajā Eiropas klimata aktā ir noteikti gan 2030.gada, gan 2050.gada saistošie ES klimata mērķi.