Viņa skaidro, ka vispirms ir jāsaprot, vai konkrētajā brīdī vispār notiek filmēšana, jo kameras esamība pie amatpersonas formas tērpa pati par sevi nenozīmē, ka ieraksts tiek veikts.
Gailuma stāsta, ka informācija par to, kad un kādos gadījumos kameru ieslēdz, parasti ir precīzāk noteikta iestādes iekšējos noteikumos, piemēram, privātuma politikā, datu apstrādes noteikumos un citos dokumentos. Nepieciešamības gadījumā to var precizēt attiecīgajā iestādē vai uzņēmumā.
«Visticamāk, kameras tiek ieslēgtas tikai tad, kad notiek kāds incidents, un netiek ieslēgtas jebkurā brīdī, kad cilvēks veic savus darba pienākumus,» pieļauj DVI pārstāve. Ja kamera patiešām tiek ieslēgta, turpmākā situācija ir vērtējama kā personas datu apstrāde.
Kā stāsta Gailuma, par to, kas notiek ar ierakstu, kad kamera ir ieslēgta un kad ieraksts saglabāts, ir atbildīga un lemj konkrētā iestāde vai uzņēmums, kura darbinieks ir aprīkots ar šo kameru.
Tāpat ierakstu veikšanas nolūku un glabāšanas ilgumu nosaka konkrētais pārzinis, piemēram, policija vai uzņēmums, kura darbinieki darba vajadzībām izmanto pie apģērba piestiprinātu kameru.
«Arī tad, ja kameras redzeslokā nonāk personu apliecinoša dokumenta attēls, datu apstrāde ir veicama atbilstoši datu aizsardzības normatīvajam regulējumam, kā arī speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, likumam «Par policiju»,» skaidro Gailuma.
Viņa arī uzsver, ka nav noteikti atsevišķi izņēmumi vai atšķirības datu apstrādē, kad tiek filmētas cilvēku sejas vai personu apliecinoši dokumenti, ja tie gadījumā nonāk kadrā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.