Dombrovskis: Ukrainas atjaunošanā nevarēs iesaistīties valstis vai uzņēmumi, kas atbalstījuši Krievijas kara industriju

Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, sanāksmes laikā panākta vienošanās par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tai skaitā apņemšanos mazināt tirdzniecības konfliktus un vienošanos turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā par tās brīvību un neatkarību.

Dombrovskis akcentēja, ka sarunas kopumā noritēja konstruktīvā gaisotnē. Tika pārrunāti arī tādi jūtīgi jautājumi, kā, piemēram, ASV tirdzniecības tarifu izraisītā nenoteiktība un negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību ASV, Eiropā un pasaulē.

«Skaidrs, ka šajos jautājumos ASV pārstāvju viedoklis atšķīrās, bet, manuprāt, uzteicama visu klātesošo apņemšanās strādāt pie nenoteiktības mazināšanas un tirdzniecības konfliktu risināšanas,» akcentēja EK komisārs, kurš G7 sanāksmē pārstāvēja Eiropas Savienību.

Viņš izcēla vienošanos par stingru atbalstu Ukrainai. Pēc Dombrovska paustā, pasaules vadošās ekonomikas uzsver, ka turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā par tās suverenitāti un brīvību. Savukārt gadījumā, ja nebūs progresa miera sarunās, spiediens pret Krieviju tiks palielināts, tai skaitā ieviešot papildus sankcijas.

«Ministri atkārtoti apstiprinājuši, ka Krievijas valsts aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija samaksās kara reparācijas. Vienošanās paredz arī to, ka Ukrainas atjaunošanā nevarēs iesaistīties valstis vai uzņēmumi, kas atbalstījuši Krievijas kara industriju vai Krievijas karadarbību Ukrainā,» klāstīja Dombrovskis.

EK komisārs no savas puses uzsvēris EK priekšlikumu par Krievijas naftas cenas griestu samazināšanu, piemēram, līdz 50 ASV dolāriem par barelu, jo esošie sankciju griesti patlaban ir augstāki par Krievijas naftas tirgus cenu.

Politiķa birojā atzīmē, ka pēc esošajiem Pasaules Bankas aprēķiniem Ukrainas atjaunošanai nākamo desmit gadu laikā būs nepieciešami ap 524 miljardiem dolāru, tai skaitā no privātā kapitāla.

G7 secinājumos pausta apņemšanās strādāt pie globālās makroekonomiskās nesabalansētības mazināšanas, ekonomiskās drošības stiprināšanas, finanšu sistēmas stiprināšanas, kā arī apņemšanās veidot dziļāku izpratni par mākslīgā intelekta ietekmi uz produktivitātes izaugsmi un darba tirgu.

Šogad aprit 50 gadi kopš G7 formāta dibināšanas, apvienojot pasaules vadošās ekonomikas — ASV, Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Japānu un Kanādu. Sanāksmēs piedalās arī ES un Eiropas Centrālās Bankas pārstāvji.