Dombrovskis: Latvijai jāstiprina drošība un ekonomikas izaugsme

Viņš norādīja, ka ģeopolitiskajā situācijā notiek straujas pārmaiņas — Krievija turpina karu Ukrainā un īsteno hibrīdkaru pret Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm, Ķīna tiecas kļūt par dominējošu lielvaru, bet ASV pārskata savas prioritātes. Dombrovskis vērtēja, ka Latvijas drošība šādos apstākļos balstās ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem.

Dombrovskis uzsvēra, ka EK plāns «ReArm Europe/Gatavība 2030» paredz četru gadu laikā aizsardzībai mobilizēt līdz 800 miljardiem eiro, tostarp Latvijai paredzēti 5,6 miljardi eiro. Tāpat izveidota jauna aizdevumu programma «Safe» 150 miljardu eiro apmērā, ko plāno izmantot arī Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Viņš klāstīja, ka iniciatīva «Austrumu sardze» un tā dēvētās «dronu sienas» izveide ir Baltijas valstu ierosinājums, kas iekļauts ES prioritātēs. Tāpat plānots arī papildu atbalsts austrumu pierobežas reģioniem un pieaugums nākamajā ES daudzgadu budžetā drošībai un robežkontrolei.

Eirokomisārs atgādināja, ka ES līdz šim Ukrainai sniegusi vairāk nekā 173 miljardus eiro palīdzības, kā arī strādā pie mehānisma, kā iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atbalstam.

Dombrovskis uzskata, ka Latvijai būtiski ir attīstīt savu militāro industriju, īpaši dronu ražošanu un inovācijas, kurās Latvija jau ieņēmusi spēcīgas pozīcijas Eiropas līmenī.

Vņš uzsvēra arī civilās drošības nozīmi, atgādinot Somijas pieredzi un nepieciešamību mobilizēt sabiedrību noturības stiprināšanai pret militāriem un hibrīdapdraudējumiem.

Ekonomikas jomā Dombrovskis uzsvēra ES «Konkurētspējas kompasa» stratēģiju, kas paredz inovāciju veicināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, enerģijas cenu samazināšanu un investīciju piesaisti. Viņaprāt, Latvijai svarīgi ir panākt straujāku konverģenci ar ES vidējo līmeni, kā arī palielināt ieguldījumus zinātnē un cilvēkkapitālā.

Dombrovskis arī pauda, ka ES un Latvija īsteno pasākumus birokrātijas mazināšanai. Viņš atzīmēja, ka EK iniciatīvas ļaus uzņēmumiem ietaupīt miljardus, un mērķis ir administratīvo slogu samazināt par 25%, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — par 35%.

Runājot par partijas iekšējiem procesiem, Dombrovskis atzīmēja, ka «Vienotības» jaunajai vadībai, kuru ievēlēs kongresa laikā, būs jāgatavojas 2026.gada Saeimas vēlēšanām, piesaistot jaunus biedrus, attīstot reģionālo pārstāvniecību un piedāvājot sabiedrībai skaidru plānu.

Dombrovskis salīdzināja valsts vadīšanu ar stūrēšanu vētrā — nepieciešama skaidra karte, pieredzējusi komanda un drošs stūres tvēriens. Viņš uzsvēra, ka «Vienotībai» Latvija ir jāizved cauri pārbaudījumu straumēm.

Jau ziņots, ka sestdien notiek partijas «Vienotības» kongress, kurā tiks vēlēts jauns partijas priekšsēdētājs.

Uz priekšsēdētāja amatu pretendē «Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Esošais partijas vadītājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš «Vienotību» vadījis astoņus gadus, nolēmis uz vadītāja amatu vairāk nekandidēt.