Viņš norādīja, ka tajā būs neatkarīgs skats uz situāciju un projekta risinājumiem nākotnē.
«Man bija iespēja ar viņiem pārrunāt un verificēt to, ko es jūtu, kāda ir mana intuīcija, ko redzu no projekta iepriekšējās analīzes,» klāstīja premjers.
Viņš sprieda, ka varbūt varētu samazināt ātruma obligāto rādītāju no 249 kilometriem stundā līdz 180 vai 200 kilometriem stundā. Tādā veidā izmaksas varot samazināt no 27 miljoniem eiro kilometrā līdz 15 miljoniem eiro.
Premjeram arī nav saprotami 2024. gada pētījuma aprēķini, ka 2050. gadā ar «Rail Baltica» brauks 53 miljoni pasažieru, kamēr 2011. gadā veiktā pētījumā tie bija 3,4 miljoni. Attiecīgi nauda tiek apgūta nesaistīti ar realitāti, sprieda premjers.
Viņš domā, ka jāmeklē veidi, kā izmantot esošo nacionālo dzelzceļa trasi, atteikties no dārgiem tiltiem un labot noteiktos standartus.
Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.