Disciplinārlietā nesaskata NVD ierēdņa Lācberga prettiesiskas darbības lemšanā par «Pfizer» vakcīnu iepirkšanu

Disciplinārlieta tika rosināta, jo Latvijas atbildīgās amatpersonas savulaik tika nolēmušas iegādāties mazāk «BioNTech/Pfizer» vakcīnu, nekā bija pieejams, kas šī gada sākumā rezultējās ar vēl lielāku vakcīnu pret Covid-19 trūkumu nekā citviet Eiropā, līdz ar to pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem vakcinēto personu rādītājiem.

Pieprasījumu komisijas sēde tika rīkota pēc Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S) un citu opozīcijas deputātu pieprasījuma Pavļutam saistībā ar pērn notikušo vakcīnu iepirkumu, kurā netika nopirkts liels skaits no Latvijai pieejamajām vakcīnām.

Pēc Pavļuta sniegtās informācijas, 9.martā tika pieņemts lēmums izbeigt pret Lācbergu sākto disciplinārlietu.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, Lācbergs nav rīkojies prettiesiski, arī pienākumu veikšana nav vērtējama kā nekvalitatīva jeb kā tāda, kas varēja tieši ietekmēt Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu, teikts ministra prezentācijā.

Savukārt attiecībā uz Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir lūgusi pagarināt disciplinārlietas izskatīšanas termiņu līdz aprīlim.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem «BioNTech/Pfizer» vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams. Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras ministrs rosināja disciplinārlietu pret Lācbergu un Mūrmani-Umbraško.

Iepriekš, vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, ministrs teica, ka ierēdņu atbildība tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka «viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi,» iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu — tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. «Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis,» piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā LTV Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 «Pfizer» vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.