Diētas un uztura speciālisti aicina nepalielināt PVN likmi dārzeņiem un augļiem

LDUSA valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande aģentūrai LETA norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gada datiem, tikai trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem iekļauj savā ēdienkartē dārzeņus un augļus, izņemot kartupeļus, vismaz vienu reizi dienā un tikai 7,2% iedzīvotāju apēd 500 gramus un vairāk dārzeņu un augļu katru dienu.

Viņa skaidro, ka Veselības ministrijas izstrādātie veselīga uztura ieteikumi paredz, ka ikdienā nepieciešams uzņemt vismaz 500 gramus dārzeņu un augļu, lai to sasniegtu, gada patēriņam uz vienu mājsaimniecības locekli būtu jābūt ap 109 kilogramiem dārzeņu un 73 kilogramiem augļu gadā. Šo rekomendāciju īsteno vien neliela sabiedrības daļa.

Viņas vērtējumā, pieaugot augļu un dārzeņu cenām, visticamāk dārzeņu un augļu patēriņš tikai samazināsies.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka, samazinoties dārzeņu un augļu patēriņam, proporcionāli visvairāk var pieaugt pārstrādātu produktu patēriņš — šādi produkti satur ievērojamu piesātināto tauku, sāls un cukura daudzumu, kā arī nereti tajos ir vairāk nekā piecas sastāvdaļas — saldinātie jogurti un dzērieni, pusfabrikāti, mērces, čipsi, konditorejas izstrādājumi, ātri pagatavojamās zupas, gaļas un zivju pārstrādes produkti. Visi minētie produkti ir ar augstu kalorāžu, bet zemu uzturvērtību, pretstatā dārzeņiem un augļiem, kuros kaloriju ir maz, bet ir daudz tādu vērtīgu uzturvielu kā šķiedrvielas, vitamīni, minerālvielas, kā arī ūdens.

Tāpat Latvijā turpina pieaugt slimības, kas ir saistītas ar lieko svaru un aptaukošanos — 2.tipa cukura diabēts, sirds-asinsvadu sistēmas, balsta kustību aparāta un gremošanas trakta saslimšanas, kā arī ēšanas traucējumi — tās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar ko saskaras Latvijas iedzīvotāji, bet regulāra dārzeņu un augļu iekļaušana ikdienas ēdienkartē ir būtisks profilakses pasākums, lai novērstu liekā svara pieauguma riskus.

«Pētījumos ir pierādīts, ka dārzeņu un augļu trūkums ikdienas uzturā palielina hronisku neinfekciozu saslimšanu risku un būtiski samazina dzīvildzi. Lielāks dārzeņu un augļu patēriņš ikdienā ir saistīts ar zemāku mirstību», norāda LDUSA valdes locekle Lolita Vija Neimane.

Apkopojot iepriekšminēto, LDUSA pauž bažas par iespējamo dārzeņu un augļu cenu pieaugumu, kas potenciāli samazinās to patēriņu ikdienas uzturā un veicinās hronisko saslimšanu attīstību Latvijas iedzīvotājiem. LDUSA aicina valdību pievērst uzmanību arī veselības aspektiem, ko šis PVN likmes pieaugums var radīt uz Latvijas sabiedrības veselību kopumā.

Jau ziņots, ka koalīcija 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi. Lai to izdarītu, budžetā jāatrod papildu 16 miljoni eiro. Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) ieskatā nepieciešamos 16 miljonus varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

Vienlaikus Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā nozarei atvēlot trīs miljonus eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīja, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība — par 77%.

ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.