Deputāti vērtēs grozījumus par nodrošinājuma aģenta institūta ieviešanu

Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas — nodrošinājuma aģenta — vārda.

Finanšu tirgus dalībnieki obligāciju emisiju gadījumā, proti, situācijās kad ir vairāki aizdevēji līgumiskā ceļā (piedāvājuma dokumentā vai prospekta noteikumos) vienojas par nodrošinājuma aģenta iecelšanu, nodibinot tā saucamo «paralēlo parādu» un nosakot, ka tiesiskajām attiecībām ir piemērojams Latvijas vai ārvalsts likums. Tiesu praksē nav bijusi neviena lieta, kurā šāda līgumiska konstrukcija būtu tikusi plašāk analizēta, tāpēc finanšu tirgus dalībnieki saskaras ar tiesisko nenoteiktību, kas kavē finanšu darījumu ar nodrošinājumu plašāku izmantošanu.

Tā kā nodrošinājuma aģenta iecelšana pamatojas uz līgumu, kas ir pašu līdzēju konstruēts, tad nav paredzēts normatīvo aktu līmenī izstrādāt detalizētu tiesisko regulējumu par paralēlā parāda nodibināšanu un/vai nodrošinājuma aģenta iecelšanu. No šāda aspekta līdzēji arī turpmāk varēs līgumu brīvības ietvaros vienoties par nepieciešamajām, būtiskajām un dabiskajām līguma, ar kuru tiek iecelts nodrošinājuma aģents, sastāvdaļām. Piemērojot likumprojekta regulējumu paralēlā parāda juridiskās konstrukcijas nav nepieciešama un ārpus šā likumprojekta darbības jomas paralēlā parāda izveidošana nav reglamentēta.

Nolūkā mazināt finanšu tirgus dalībnieku tiesisko nenoteiktību par to, ka līgumiskās saistības, ar kuru iecelts nodrošinājuma aģents, spēkā esamība netiks apstrīdēta, risinājums paredz normatīvi regulēt šādus aspektus — nodrošinājuma aģenta iecelšanu, nodrošinājuma aģenta tiesības un pienākumus, nodrošinājuma aģenta un aizdevēju mantas šķirtības jautājumu, nodrošinājuma aģenta aizstāšanas un atcelšanas kārtību.

Attiecībā uz nodrošinājuma aģenta iecelšanu normatīvo aktu līmenī tiek paredzēts, ka obligāciju emisijas gadījumā, ja no obligācijas izrietošie prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku, komercķīlu, finanšu nodrošinājumu, galvojumu vai citu nodrošinājumu, vispārīgi var tikt iecelts nodrošinājuma aģents.

Attiecībā uz nodrošinājuma aģenta tiesībām un pienākumiem tiek paredzēts, ka nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu ir visas likumā noteiktās parāda vērtspapīru īpašnieku tiesības un pienākumi. No tā izriet, ka nodrošinājuma aģents rīkojas savā vārdā, bet parāda vērtspapīru īpašnieku interesēs.

Attiecīgi arī publisko reģistru ierakstos kā nodrošinājuma ņēmējs tiek norādīts tikai nodrošinājuma aģents, neatspoguļojot ziņas par parāda vērtspapīru īpašniekiem. Parāda vērtspapīru īpašnieka, piemēram, obligācijas atsavināšanas gadījumā, maiņa neietekmē nodrošinājuma aģenta tiesības un pienākumus. Nodrošinājuma aģentam nav obligāti jābūt informētam par izmaiņām kreditoru personā, lai vērstu saistības piespiedu izpildi pret nodrošinājumu vai veiktu citus pienākumus.

Attiecībā uz mantas šķirtības jautājumu, kas varētu būt ļoti nozīmīgi maksātnespējas gadījumā, tiek paredzēts noteikt, ka manta un finanšu līdzekļi, kas atrodas nodrošinājuma aģenta rīcībā saistībā ar nodrošinājuma piespiedu izpildi vai piedāvājuma dokumentā vai prospekta noteikumos noteikto tiesību un pienākumu izlietošanu, neietilpst nodrošinājuma aģenta mantā.

Tāpat risinājums paredz normatīvi noteikt, ka nodrošinājuma aģenta aizstāšanas vai atcelšanas kārtība ir piedāvājuma dokumentā vai prospekta noteikumos regulējams jautājums.