Deputāti kritiski par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas darbu

Sēdes sākumā rīcības grupas vadītājs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs norādīja, ka darba grupa izskatījusi vairāk nekā 200 priekšlikumus, no kuriem izkristalizējušās 20 iniciatīvas birokrātijas mazināšanā.

Kronbergs pauda, ka Ministru kabineta (MK) iniciatīvām valdība un Saeima būtu jāsasniedz vasarā, bet likumprojekti varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Kronbegergs norādīja, ka uz komisiju viņam nav sagatavota prezentācija, jo esot identificēti likumprojekti, bet tiem būs pakārtoti MK noteikumi, un šo sarakstu plānots vēl pabeigt. Pati darba grupa nav saņēmusi gala versiju, tāpēc, kad grupa iepazīsies ar gala versiju, tā tiks izplatīta, pauda darba grupas vadītājs.

Kā piemēru iniciatīvām viņš minēja e-adreses obligātu lietošanu juridiskām personām, kā arī rosinājumu, ka iedzīvotājiem līdzās e-adresei būtu iespēja reģistrēt arī savu bankas konta numuru norēķiniem ar valsti.

Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs aizrādīja, ka darba grupa nav sagatavojusi prezentāciju komisijas sēdei. «Varam secināt, ka jūs esat malači, jums tiešām notiek cīņa ar birokrātiju, tāpēc jūs atnācāt bez prezentācijas, bez nevienas lapas,» pauda Burovs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis sēdē atklāja, ka grupa ir gatava izstrādāt motivācijas sistēmas ministrijām, valsts iestādēm, kādā veidā motivēt vadītājus, ja viņi dara lietas ar mazāku birokrātiju, un to, kādā veidā ietaupīto naudu var pārnest uz viņu prēmēšanu.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka ir kritiski svarīgi ar pirmajiem priekšlikumiem izpildīt «ledlauža» funkciju.

«Nebūsim naivi, realizēt šos 20 priekšlikumus nenozīmē, ka mēs ar birokrātiju esam tikuši galā, tas ir mazs «ledlauzītis», lai pierādītu, ka tā lieta strādā, un tad mēs varam iet tālāk,» pauda Endziņš.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis skaidroja, ka darba grupas priekšlikumi ir koncentrēti uz divām lietām — uzņēmēju produktivitāti un jaunām iespējām komersantiem.

Skaidrojot, to, kā mērīt birokrātijas mazināšanas efektu, Kronbergs norādīja, ka izpildes gaitā samazināsies izdevumi, cilvēkresursi, kā arī pavadītās stundas pie konkrētā darba.

Rostovskis norādīja, ka birokrātijas mazināšanā svarīgākais ir atgriezt sabiedrību daudz augstākā uzticēšanās līmenī.

«Birokrātija, lieks administratīvais slogs parāda to, ka vienkārši mēs viens otram neuzticamies,» pauda Rostovskis.

Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš norādīja, ka katrā dokumentā, normatīvajā regulējumā, ko apstiprina MK un Saeima, ir jāiekļauj sadaļa par izmaksu aprēķiniem, kas ir iedzīvotājiem un valstij.

Bērziņš aicināja birokrātijas mazināšanas priekšlikumus klasificēt kategorijās — vienkāršošana, deregulācija. Tāpat viņš norādīja, ka jābūt lietderības izvērtējumam, kas ir investīcijas stundās pret potenciālo risku un atdevi, kā arī jābūt ietekmes noteikšanas mehānismam.

«Pateikt, ka mēs gribam par 25% samazināt birokrātiju, visvienkāršāk ir — 25% mazāk regulējuma,» pauda Bērziņš, norādot, ka četrus dokumentus var iekļaut vienā dokumentā, kā arī var par 25% mazināt dokumentu lappušu skaitu.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) pauda, ka viņam ir «mērens samulsums», jo no tā, kas cerēts, nekas nav sagaidīts.

«Faktiski ir tāds šoka moments,» pauda Sprindžuks, norādot, ka deputāti sagaidījuši redzējumu par to, kuri ir tie tiesību akti, kas jāgroza, lai samazinātu prasības, varētu slēgt struktūras, deleģēt kādas funkcijas zemākam līmenim, pašvaldībām vai uzticēt privātajam sektoram.

«Mēs gribam redzēt, kuri ir tie tiesību akti, kuri šobrīd rada slogu (..), kas ir jādara, lai to mazinātu, un mums veidotos darba plāns gan valdībai, gan Saeimai, kas kuram ir jādara, un būtu pārskatāms laiks, kurā to izdarīt. Mēs šo neredzam,» sacīja Sprindžuks.

Deputāts norādīja, ka šobrīd viņam nav sajūta, ka tiek darītas pareizās lietas.

«Mēs turpinām darīt nepareizās lietas. Mēs šķietami darām pareizi, bet mēs vienkārši runājam par tēmu. Manuprāt, tā virzība nenotiek, mani faktiski biedē tā ambīcija piecās nedēļās izkustināt procesu, man tas liekas nereāli,» sacīja Sprindžuks, aicinot piesaistīt neitrālus konsultantus, kuri sistemātiski ietu ar strukturētu piedāvājumu.

«Mēs nekur neesam aizgājuši, tās piecas nedēļas ir nodegušas vienkārši runājot,» vērtēja Sprindžuks.

Kritiski par rīcības grupas darbu izteicās arī deputāts Uģis Mitrevics (NA), norādot ka šī komisijas sēde ir birokrātijas paraugstunda. «Mēs faktiski 37 minūtes runājam par neko (..) — maināmies ar viedokļiem un sajūtām par birokrātiju, kāds mums stāsta teoriju, kāds iedod kādus aizmetņus, par ko turpmāk tiks runāts, kāds dalās pieredzē ar saviem dzīvesstāstiem,» pauda Mitrevics, norādot, ka komisijas locekļi nevar dot savu atzinumu par priekšlikumiem, jo nekādu informāciju šodien nav saņēmuši.

Viņš pauda, ka komisijai vajadzētu doties pusdienās, jo nekas jauns neesot uzzināts.

Burovs vērtēja, ka sabiedrības uzticība pēc šodien dzirdētā noteikti nepieaugs.

Kolēģiem piekrita arī Ingmārs Līdaka (AS), norādot, ka «šodien tiešām tāda papļāpāšana vien sanāk».

Sēdes noslēgumā komisijas deputāti uzdeva Valsts kancelejai pēc mēneša ziņot komisijai par rīcības grupas paveikto, identificētajiem problēmjautājumiem un prioritāri īstenojamo priekšlikumu sarakstu, tai skaitā nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos birokrātijas mazināšanas jomā.

Līdztekus komisija aicināja Valsts kancelejai sadarbībām ar citām institūcijām izstrādāt metodiku, kā strādāt pie birokrātijas mazināšanas, tai skaitā priekšlikumu izvērtēšanas un klasificēšanas metodoloģijas un sasniedzamo rezultātu mērīšanas pieejas. Tāpat Valsts kancelejai jānoformulē birokrātijas mazināšanas aktivitāšu mērķis.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa 20 prioritāro priekšlikumu sarakstu valdībai plāno iesniegt 22.aprīlī.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) martā izdeva rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai. Rīcības grupu vada Valsts kancelejas direktors Kronbergs, bet vadītāja vietnieks ir LTRK prezidents Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.