Deputāti konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas valodas pārbaužu pagarināšanai Krievijas pilsoņiem par diviem gadiem

Par grozījumiem pirmajā lasījumā nobalsoja 80 deputāti un 13 Nacionālās apvienības deputāti balsoja pret.

Debatēs deputāts Jānis Dombrava (NA) kritizēja, ka ar grozījumiem tiekot radīta par citiem iedzīvotājiem krietni priviliģētāka cilvēku grupa, kura divus gadus varēs atrasties gan Latvijā, gan Krievijā.

Tāpat jāņem vērā, ka nebūs iespējams izsekot, ko cilvēki, kuri šajā laika periodā izvēlēsies pārbraukt no vienas uz otru valsti, ir darījuši Krievijā, sacīja Dombrava, kurš pie šādas situācijas saskata riskus Latvijas drošībai.

Tikmēr deputāte Linda Liepiņa (LPV) aicināja atbalstīt piedāvātās izmaiņas, lai izlabotu līdzšinējā procesā pieļautās kļūdas. Opozīcijas politiķe arī norādīja, ka grozījumu virzīšana ir labs piemērs, ka arī tehniskā valdība ir spējīga rīkoties.

Deputāts Rihards Kols (NA) aicināja personām, kuras «uzspļauj likumiem», neizrādīt premtimnākšanu, neuztvert viņus kā nabadziņus, kuriem valstij tagad ir īpaši jāpalīdz.

Parlamentārietis Ainārs Šlesers (LPV) pašreizējo situāciju salīdzināja ar seno laiku vēsturi, kad maizes trūkums ticis aizvietots ar izpriecu sagādāšanu tautai. Tagad, kad politiķi nevar atrisināt «Sadales tīklu» tarifu pieaugumu un pieaugošos procentus maksājumiem par hipotekārajiem kredītiem, arī tiekot radīti mākslīgi jautājumi savu vēlētāju uzkurināšanai.

Politiķis akcentēja, ka neuzskata, ka Latviju apdraud Krievijas pilsoņi pensijas vecumā.

Likumā paredzētais pagarinājums attieksies arī uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri valsts valodas pārbaudi nebūs kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ.

Augstāk minētajām abām grupām paredzēts uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.

Plānots, ka Saeimā galīgajā lasījumā par grozījumus varētu lemt 14.septembrī. Reizē lemšanas laiku varētu ietekmēt tas, kad Saeimai būs jābalso par jaunās valdības apstiprināšanu.

Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.

Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.

Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija (IeM), piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs lūgt termiņuzturēšanās atļaujas, apņemoties vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudes, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka valsts valodas prasmes pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai būtu jānokārto līdz 2023.gada 1.septembrim, bet atkārtotās pārbaudes — līdz 2023.gada 30.novembrim.

Grozījumi paredz, ka persona būs jāiesniedz pieteikums un nepieciešamie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam, veicot valsts nodevas samaksu 100 eiro apmērā.

Par pietiekamiem finanšu līdzekļiem termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tiks uzskatīti personai faktiski esošie iztikas līdzekļi. Nosacījums par veselības apdrošināšanas polises nepieciešamību, ieceļojot un uzturoties Latvijā, nebūšot attiecināms.

Pieteikumus PMLP izskatīs četru mēnešu laikā, un līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai iesniedzējiem būs tiesības turpināt uzturēties un strādāt Latvijā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.

Kā vēsta IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kurām būtu bijis jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, nav tai pieteikusies, savukārt daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī. No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā — pat ap 80% pretendentu.

IeM secina, ka daļa no Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas konkrētās likuma normas, iespējams, apzinoties valsts valodas prasmes nepietiekamo līmeni, nav šim pārbaudījumam pieteikušās, bet, ja to ir izdarījušas, nav spējušas to nokārtot. Līdz ar to šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus.

Šobrīd PMLP informācija liecina, ka tikai 13 025 personas jeb 51% no Imigrācijas likuma subjektu loka — 25 316 personām, ir iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. IeM lēš, ka līdz ar to no septembra pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūst nederīgas ap 10 000 personu.

IeM iesniegtie grozījumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kuram pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīgums ir beidzies un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvija, būs tādas pašas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kādas saskaņā ar tiesību normām ir paredzētas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, kā arī ir tādas pašas tiesības uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi tikai tagad nonāk Saeimā, aģentūra LETA interesējās IeM, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri līdz 1.septembrim nebūs nekādi reaģējuši uz aicinājumu iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai un kuri nebūs valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas procesā.

IeM skaidro — ja Krievijas pilsonis nebūs vēlējies saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu un nebūs iesniedzis PMLP lūgumu šāda statusa piešķiršanai Latvijā, tai skaitā nebūs pieteicies valsts valodas prasmes pārbaudēm, viņam saskaņā ar likumu vairs nav tiesību uzturēties Latvijā. Ja šāds Krievijas pilsonis faktiski uzturēsies Latvijā, viņam Latvija būšot jāpamet.

Lai nodrošinātu Krievijas pilsoņu informēšanu par likuma prasībām, septembra vidū tie cilvēki, kuriem vairs nebūs pastāvīgās uzturēšanās atļauja, saņems PMLP vēstuli, kurā tiks informēti, ka viņiem šīs atļaujas derīgums ir beidzies, un ka viņiem līdz šā gada 2.decembrim Latvija būs jāatstāj, norādīja ministrijā.