Deputāti atbalsta likumprojektu valsts un militārās industrijas sadarbības reglamentēšanai

Otrajā lasījumā atbalstīti arī saistītie grozījumi Mobilizācijas likumā un Nacionālās drošības likumā, kas paredz ar industrijas attīstības atbalstu un piegādes drošību saistīto jautājumu pārcelšanu uz Aizsardzības industrijas likumprojektu.

«Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi» Aizsardzības ministrija (AM) konstatējusi virkni būtisku risku un industrijas attīstības atbalsta iespēju, kuru mērķtiecīgai kontrolei un vadībai esošā normatīvā sistēma vairs nav pietiekama.

Būtiskākie no tiem ir saistīti ar aizsardzības industrijas drošu darbības vidi, padziļinātu integrāciju valsts visaptverošā aizsardzībā, NBS piegādes drošības tālāku veicināšanu, kā arī nepārtrauktu piekļuvi industrijas attīstības nodrošināšanai kritiski nepieciešamiem resursiem — kvalificētam personālam, stratēģiskas nozīmes izejmateriāliem, finanšu un ražošanas līdzekļiem.

Kā topošā likuma mērķi plānots noteikt — nodrošināt NBS noteikto valsts

aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo piegādes drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas

attīstību.

Tāpat likumā tiks noteikts, ka, lai nodrošinātu kritisko militāra vai divējāda pielietojuma preču pieejamību valsts aizsardzības vajadzībām un aizsardzības industrijas attīstību, visas iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā publiskas personas kapitālsabiedrības, nodrošina

aizsardzības industrijas attīstību un piegādes drošības principu piemērošanu atbilstoši savai kompetencei.

Likumā plānots noteikt, ka Aizsardzības industrijas darbības drošības tiesiskais ietvars ir šis, topošais Aizsardzības industrijas likums, Nacionālās drošības likums, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, Mobilizācijas likums, Ieroču aprites likums, Nacionālo bruņoto spēku likums un citi normatīvie akti, kurus piemēro, izvērtējot to samērīgumu ar Aizsardzības industrijas likums likuma mērķi un Latvijas s Republikai saistošām starptautisko tiesību normām.

Tāpat jaunajā likumā tiks ierakstīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā iepirkumu procedūrās tiek piemērotas piegādes drošības veicinošās prasības.

Piegādes drošības ietekmes faktorus izvērtēs, kā arī piegādes drošību veicinošas prasības noteiks un izvirzīs ministrijas nodrošinājuma projektos, kuru kopējā prognozējamā summa visā to aprites ciklā pārsniedz piecus miljonus eiro vai kuru preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas sagaidāmais aprites cikls pārsniedz piecus gadus.

Likumprojektā minēti faktori, kas var ietekmēt NBS nepieciešamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošību. Piemēram, komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku valstiskā piederība.

Likumprojekts paredz, ka, nosakot piegādes drošību veicinošas prasības, AM atsauksies uz identificētiem šajā likumprojektā minētiem piegādes drošības ietekmes faktoriem. AM piegādes drošības veicināšanai varēs veidot stratēģiskās partnerības, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus ar kapitālsabiedrībām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja komercdarbībai ar stratēģiskās nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts. Stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai būs nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

AM būs atbildīgā iestāde par aizsardzības industrijas attīstības atbalstu, kā arī citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam.

AM, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultēsies ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām, paredz likumprojekts. Tāpat ministrija noteiks to nevalstisko organizāciju, kura var izvirzīt savus pārstāvjus NATO Industrijas padomnieku grupā.