Daugavpilī aizliegs organizēt azartspēles daudzdzīvokļu māju, baznīcu un citu ēku tuvumā

Noteikumi paredz, ka spēļu zāles Daugavpilī nedrīkstēs darboties tostarp daudzdzīvokļu māju un baznīcu tuvumā.

Daugavpils pašvaldība iepriekš aicināja pilsētas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izteikt savu viedokli par saistošo noteikumu projektu, kas papildus Azartspēļu un izložu likumā noteiktajiem ierobežojumiem turpmāk noteiks pilsētā vietas un teritorijas, kurās nebūs atļauts organizēt azartspēles. Aptaujas rezultāti ir apkopoti un iekļauti saistošo noteikumu lēmumprojektā.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles būs aizliegts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem rādiusā līdz dažādu ēku tuvākajai ieejai. Tostarp šāds attālums jāievēro līdz ēkai, kurā atrodas pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, līdz baznīcai, lūgšanas namam, kulta celtnei.

Tāpat spēļu zāles nedrīkstēs darboties izglītības iestādes, pasta struktūrvienības, kredītiestādes tuvumā, kā arī pie ēkām, kurās atrodas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vieta. Noteikumi iekļauj aizliegumu rīkot azartspēles daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, dienesta viesnīcu un sporta izglītības iestāžu tuvumā.

«Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visas deviņas spēļu zāles mūsu pilsētā tiks slēgtas, jo tās visas atrodas blakus daudzdzīvokļu mājām, izglītības, sporta un sociālajām iestādēm. Lēmumi par katras no tām slēgšanu tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā,» skaidro domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Faktiski slēgšana notiks nākamo piecu gadu laikā — tieši šāds periods ir noteikts Satversmes tiesas lēmumā, lai uzņēmēji varētu rast citus biznesa modeļus.

Turpmāk organizēt azartspēles pilsētas teritorijā varēs tikai trīs, četru vai pieczvaigžņu viesnīcās, kā arī atsevišķi stāvošā sabiedriskā ēkā vai telpu grupā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem, ja visa šī platība tiks izmantota tikai spēļu zāles funkcijām. Atsevišķa prasība ir obligāta sabiedriskā apspriešana par iespēju organizēt azartspēles šajās vietās.

«Un, ja pilsētas iedzīvotāji kādu iemeslu dēļ lems, ka spēļu zālei šeit nav vietas, tad uzņēmējam būs jāturpina meklēt citas telpas. Manuprāt, tas ir Zālamana spriedums, kas ļauj ņemt vērā gan uzņēmēju, gan Daugavpils iedzīvotāju intereses, kuras ir prioritāras,» apgalvo pilsētas mērs.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas procesā piedalījās fiziskās personas, vairākas organizācijas, kā arī azartspēļu organizētāji un Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA). Lielākā daļa no viedokļa sniedzējiem atbalstīja saistošos noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus, apgalvo pašvaldībā. Pārsvarā tās bija privātpersonas, kā arī biedrības un citas organizācijas.

Kā vēstīts, iebildumus pret saistošo noteikumu nosacījumiem ir iesnieguši trīs azartspēļu organizētāji, LSBA, kā arī fiziskas personas, lielākoties azartspēļu zāļu darbinieki, kā arī cilvēki, kas šīs vietas apmeklē. LSBA aicināja pārtraukt lēmuma projekta virzību, uzskatot, ka spēļu zāļu darbībā pašvaldības teritorijā nav saskatāms sabiedrības interešu aizskārums vai apdraudējums. Fiziskas personas ir izteikušās pret saistošo noteikumu projektu, pamatojot ar to, ka tā ir laba darba vieta daudziem pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt respondenti, kas izteikušies pret un nav spēļu zāļu darbinieki, min, ka apmeklē tieši to iestāžu daļu, kas nav saistīta ar spēlēšanu spēļu automātos.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau pirms vairākiem gadiem pilsētas mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka pilsētā, līdzīgi kā Rīgā, tiks slēgtas spēļu zāles.