CSP: Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību — 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri un citi) iedzīvotāju vidū — 129 200 jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

CSP informē, ka 2023.gadā 85,2% nesen absolvējušo Latvijas iedzīvotāju 20-34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) (83,5%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (84,7%).

Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8%) un Nīderlandē (93,2%), bet viszemākais — Itālijā (67,5%) un Grieķijā (72,3%), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES valstīs.

CSP norāda, ka 10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par septiņiem procentpunktiem, ES — par 9,2 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2%) bija augstāks nekā vīriešu (84,2%). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85%) nekā sievietēm (82%).

Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2023.gadā bija 30 381 mājoklis. Kopumā tika aptaujāti 34 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29 500 iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā.