Holma pastāstīja, ka Valsts kanceleja katru dienu veido mediju un sociālo mediju pārskatus, kur tiek vērtēts, kādas publikācijas rezonējušas sabiedrībā — proti, tiek noteiktas lasītākās un dažādās platformās populārākās un apspriestākās ziņas.
«Mums ceļā ir redzama dezinformācija vai nepatiesa informācija. Atceroties krīzes sākumu, kad valdības komunikācija nebija tik intensīva, tad interpretācijas iespējas bija diezgan lielas un cilvēki meklēja informāciju ārzemju avotos,» skaidroja eksperte.
Krīzes sākumā cilvēki internetā meklēja padomus dažādās īpašās grupās, kas radītas Covid-19 krīzes laikā. Šādās grupās konstatētas atsauces uz novecojušu un nepatiesu informāciju, skaidroja Holma. Laika gaitā meklējumi pēc Covid-19 simptomiem ir kritušies.
Viņa vērtējumā, no valdības puses līdz šim tiek mēģināts nodrošināt koordinētu komunikāciju, lai pēc iespējas izskaustu dezinformācijas un interpretācijas iespējas.
Vērtējot publiskajā telpā esošos dezinformācijas vēstījumus, noskaidrots, ka pārsvarā tie ir par to, ka vīruss nav lipīgs vai bīstams. Tāpat aktīvi tiek izplatīti naratīvi par pārāk stingriem ierobežojumiem, pārāk dārgām aizsargmaskām. Šādas informācijas vidū ir arī vēstījumi, kas saistīti ar homeopātiju.
«Mazāk populāri vēstījumi — pandēmijas mērķis ir gūt kontroli pār cilvēkiem, izmantojot 5G čipus un vakcīnas,» piebilda Holma.
Monitorējot informatīvajā vidē esošo informāciju, secināts, ka dezinformācijas vēstījumi īpaši nerezonē publiskajā telpā. «Monitoringā par aktualitātēm mēs neredzam, ka cilvēki dalās ar šādām ziņām no «nišas portāliem». Šādi vēstījumi neaiziet līdz cilvēkiem tik lielā mērā, lai mēs ārkārtīgi par to komunicētu no valdības puses vai veidotu kādus plānus par to, kā ar šiem jautājumiem strādāt,» stāstīja Holma.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.