Covid-19 dēļ vairāki LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un pasniedzēji atrodas pašizolācijā, bet fakultāte strādā attālināti

LU uzsvēra, ka, lai novērstu tālākus Covid-19 izplatības riskus, no universitātes puses tika veikti visi papildu drošības pasākumi, tostarp iespējamo kontaktpersonu apziņošana, to tālākā darba novirzīšana attālināti, kā arī telpu dezinficēšana.

Nepieciešamību ieviest karantīnu vai citus stingrākus ierobežojošus pasākumus nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), tādēļ par katru no konstatētajiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem LU ir nodrošinājusi ar SPKC operatīvu un regulāru informācijas apmaiņu, akcentēja universitātē.

Atbildot uz jautājumu par izskanējušo informāciju, ka Covid-19 konstatēts kādam LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentam, universitātē apstiprināja, ka divi saslimstības gadījumi ir fiksēti šīs fakultātes studentu vidū, vienlaikus uzsverot, ka LU speciālistu rīcībā nav nekādas informācijas par to, ka pirmdien infektologi būtu atradušies minētajā fakultātē.

Tāpat LU atzīmēja, ka abos konstatētajos saslimšanas gadījumos iepriekš aprakstītā rīcība, ieviešot nepieciešamos drošības pasākumus, sekoja nekavējoties. Pēc LU paustā, fakultātes vadība atbalstīja plašu drošības pasākumu ieviešanu, un ņemot vērā, ka karantīna bija nepieciešama vairāk nekā viena kursa studentiem un vairākiem pasniedzējiem, piesardzības nolūkos fakultāte pieņēma lēmumu pāriet uz studiju procesu attālināti.

LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā profesore Ina Druviete uzsvēra, ka LU vadība respektē valdības un epidemiologu norādījumus par iespējami drošāku studiju apstākļu nodrošināšanu, līdz ar to arī fakultātes, kuru apstākļi liedz studiju procesu organizēt epidemioloģiski drošā vidē atsevišķiem kursiem vai visām grupām, to realizē attālināti. Savukārt fakultātes, kas studijas turpina klātienē, ievēro valstī noteiktos drošības nosacījumus.

Druviete norādīja, ka šī situācija ir unikāla visas pasaules mērogā, un arī LU ar to saskaras pirmo reizi, taču viņa uzskata, ka zemie saslimstības rādītāji attiecībā pret lielo studentu skaitu — pieci gadījumi, taču šobrīd aktuāli esot trīs — apliecina, ka līdzšinējais studiju process LU ticis organizēts droši un atbilstoši situācijai.

Vienlaikus Druviete atzīmēja, ka LU studentu vidū atklāto gadījumu inficēšanās notikusi ārpus universitātes.

Tāpat LU prorektore norādīja, ka ir apstiprinājies epidemiologu prognozētais tā sauktais Covid-19 «otrais vilnis», tāpēc situācijai pasliktinoties, LU šobrīd pārskatot studiju organizāciju un notiekot viedokļu apmaiņa par papildus pasākumiem, kas veicami studiju procesa drošai norisei.

Universitātē atzīmēja, ka uzsākot jauno studiju gadu, LU jau bija modelējusi iespējamās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību, tostarp — arī iespējamību organizēt studijas attālinātā režīmā.

Patlaban LU studiju process tiek organizēts pēc dažādiem modeļiem, un galvenais iemesls diferencētai pieejai esot infrastruktūra drošu apstākļu nodrošināšanai, proti, LU ir fakultātes ar lielām un plašām auditorijām, «kurās ikdienas klātienes studiju process nav riskantāks par dažādu sabiedrisku vietu apmeklējumu», kā arī fakultātes ar mazāka izmēra auditorijām, pauda LU.

LU plānotais risinājums esot studijas organizēt maiņās mazākām studentu grupām, vai arī pāriet uz pilnībā attālinātu mācību procesu. Ņemot vērā, ka situācijas ir dažādas un katrā LU fakultātē atšķirīgas, gala lēmumu par studiju procesa organizēšanu ciešā saziņā ar LU vadību pieņem katras fakultātes vadība, informēja universitātē, uzsverot, ka jebkurš lēmums par studiju procesa organizēšanu ir saskaņā ar LU noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem, kas savukārt tiek pielāgoti valstī noteiktajiem kopējiem ierobežojumiem.

Kā ziņots, ministri iestājas pret lielākiem ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, vienlaikus mudinot stiprināt epidemioloģiskos drošības pasākums, piemēram, strādājot un studējot attālināti.

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) rosināja normatīvajos aktos iekļaut normu, kas rekomendē augstskolām iespēju robežās nodrošināt attālinātu studiju procesu. Ministrs novērojis, ka augstskolu vadība, īpaši tā, kura nodrošina humanitāro priekšmetu apguvi, nevēlas piedāvāt risinājumus attālinātam mācību procesam. Ministrs uzskata, ka daudzi pasniedzēji ir gatavi pasniegt lekcijas, izmantojot digitālās iespējas.

Ja situācija netiks mainīta un auditorijās turpināsies plaša pulcēšanās, tad ir tikai laika jautājums, kad, iespējams, kādā no universitātēm būs saslimšanas gadījumi, prognozēja ministrs. «Es nerunāju par topošajiem mediķiem un speciālām profesijām, bet atvainojiet, es neredzu problēmas studēt politoloģiju un jurisprudenci digitālā platformā,» piebilda Ģirģens.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka pagājušā nedēļā augstskolas tika aicinātas iespēju robežās nodrošināt mācības attālināti. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atgādināja, ka augstskolām jau augustā tika ieteikts nodrošināt mācību procesu attālināti, tomēr lielākā daļa šo ieteikumu nav ņēmusi vērā.

Vienlaikus Šuplinska informēja, ka IZM patlaban izstrādā grozījumus Izglītības likumā, kurā tiks iekļauta attālinātā mācību procesa definīcija.