Cilvēkresursu problēmas medicīnas nozarē daļēji varētu risināt slimnīcu sadarbības tīkls

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), tikšanās laikā ministrs uzsvēra mērķi uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, pārskatot un paplašinot kompensējamo medikamentu sarakstu, kā arī panākot zāļu cenu samazinājumu.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes jomā un risinājumiem elastīgākai personāla apmācību programmai. Abu Meri uzsvēra, ka daļēji cilvēkresursu problemātiku nozarē risinātu ciešāka sadarbība slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros, kas ļautu iedzīvotāju veselības aprūpi plānot ne tikai vienas slimnīcas ietvaros, bet vesela reģiona.

Vienlaikus, viņa skatījumā, jāvērtē arī citi risinājumi, jo demogrāfiskās tendences gan ārstniecības personāla vidū, gan sabiedrībā kopumā to pieprasa. Tādēļ kopīgi ar speciālistiem būtu nepieciešams radīt mehānismu, kā ārsta izglītību ieguvušas personas ar papildu metožu apgūšanu var paplašināt savas kompetences. Tas ļautu nodrošināt pieejamāku veselības aprūpi Latvijas iedzīvotājiem.

LĀB valdes pārstāvji tikšanās laikā informēja ministru par vairākiem būtiskiem jautājumiem, tostarp tika pārrunāti pacientu tiesību stiprināšanas jautājumi. LĀB akcentēja nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā attiecībā uz medicīniskās kļūdas dekriminalizāciju.

Tāpat tika pārrunāts jautājums par LĀB veidotās darba grupas pēc anesteziologu un reanimatologu iniciatīvas par tiesībām atteikties no veltīgas ārstēšanas. Lai šāda iespēja Latvijas iedzīvotājiem būtu, LĀB valde aicināja ministru atbalstīt tālāko virzību likumprojekta grozījumiem «Pacientu tiesību likumā», kā arī apņēmās sākt iedzīvotāju informēšanu, lai netiktu iespēja atteikties no veltīgas ārstēšanas pārprasta kā eitanāzija, informēja LĀB sabiedrisko attiecību konsultante Dagnija Dižbite-Svarinska.

Tikšanās laikā LĀB prezidente Ilze Aizsilniece arī vērsa ministra uzmanību uz Veselības ministrijas Cilvēkresursu attīstības stratēģiju 2024.-2029.gadam, kur, atsaucoties uz «Ernst&Young (E&Y)» izstrādāto ziņojumu, tiek nepamatoti plānots mazināt profesionālo asociāciju lomu. Aizsilniece uzsvēra, ka biedrība stingri iestājās par ārstu profesionālās pašnoteikšanās saglabāšanu. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka ziņojums vērtējams kritiski, jo, analizējot ārvalstu pieredzi, vairāk ņemta vērā Kanādas, Jaunzēlandes, ASV, Apvienotās Karalistes un Austrālijas, nevis Eiropas Savienības valstu pieredze.