Četru pārtikas pamatproduktu grupu cenas pēc PVN samazināšanas sarukušas par 10,18%

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš norādīja, ka, salīdzinot preču pamatcenas 1. jūnijā un 1. septembrī, maizes pamatcena samazinājusies par 9,01%, mājputnu gaļas — par 8,89%, piena — par 10,8%, bet olu — par 12,03%.

Aprēķini veikti pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) rīcībā esošajiem tirgotāju elektronisko darījumu transakciju datiem, ko iesniedz trīs lielākie mazumtirdzniecības tīkli SIA «Rimi Latvia», SIA «Maxima Latvija» un SIA «Lidl Latvija».

PVN likmes samazinājuma kopējais ieguvums iedzīvotājiem saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm veido aptuveni 31,4 miljonus eiro — 15 miljonus eiro 2026. gadā un 16,4 miljonus eiro 2027. gadā. Tas vidēji veido aptuveni 37 eiro uz vienu mājsaimniecību PVN likmes samazinājuma piemērošanas periodā. Relatīvi lielāks ieguvums rodas mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.

Preču cenu monitoringu un uzraudzību veic CSP, Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC direktore Zaiga Liepiņa sacīja, ka šajā periodā PTAC veicis aptuveni 130 pārbaudes, intensīvākās pārbaudes veicot pirmajā mēnesī. Pirmajās divās nedēļās konstatēti atsevišķi gadījumi, kad PVN samazinājums nebija precīzi pārnests cenās, un PTAC strādājis ar tirgotājiem, lai neprecizitātes novērstu. Par atsevišķiem gadījumiem ziņojuši arī iedzīvotāji.

Jūlija pirmajās divās nedēļās kļūdu praktiski vairs nebija, un pēdējos divos mēnešos tirgū PVN samazinājums cenās pārnests atbilstoši. Iedzīvotāju ziņojumi par neatbilstošu PVN samazinājuma pārnesi vairs nav saņemti, lai gan iedzīvotāji turpina paust vēlmi samazināto PVN likmi piemērot plašāk, atzīmēja Liepiņa.

CSP priekšnieka vietniece Baiba Zukula, komentējot rezultātus mazajos reģionu veikalos, norādīja, ka CSP patlaban sadarbojas ar «Rimi Latvia», «Maxima Latvija» un «Lidl Latvija», kas regulāri sniedz CSP detalizētus transakciju datus. Tas ļauj veikt aprēķinus automatizēti, bez manuāla darba.

Zukula skaidroja, ka CSP būtu atvērta sadarbībai arī ar mazākiem veikaliem, taču tiem patlaban bieži nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju, jo datu plūsma ir sadrumstalota un nav iespējams nodrošināt nepieciešamos datus. Savukārt patēriņa cenu indeksa aprēķinā tiek ņemti vērā arī mazie veikali un visas veikalu ķēdes, jo tam tiek izmantota cita datu apkopošanas kārtība.

Šajā aprēķinā nepieciešams apstrādāt lielus datu masīvus, ko patlaban spēj nodrošināt trīs lielās veikalu ķēdes, norādīja Zukula.

Salmiņš uzsvēra, ka kopumā nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt, ka cenu samazinājums bijis tieši 10,2%. Viņš skaidroja, ka sadarbība ar lielajiem tirgotājiem izvēlēta tādēļ, ka tie aptver lielāko tirgus daļu, un to cenu samazinājumam konkurences dēļ seko arī mazāki veikali. Tādējādi iespējams panākt plašāku cenu samazinājuma efektu, vienlaikus neradot lielu administratīvo slogu tirgotājiem.

Pēc Salmiņa teiktā, lielie tirgotāji aptver lielāko tirgus daļu un līdz ar to sniedz lielāko efektu cenu izmaiņu novērtēšanā.

LETA vēstīja, ka, vērtējot pilotprojektā samazinātās PVN likmes pārnesi, KP pirmšķietami secināja, ka visas trīs lielākās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes — SIA «Rimi Latvia», SIA «Maxima Latvija» un SIA «Lidl Latvija» — pārsvarā ir pilnībā nodevušas patērētājiem iepriekš plānoto cenas samazinājuma efektu 7,4% apmērā.

Kopumā vidējais PVN pilotprojekta radītais cenas samazinājums ietekmētajās pārtikas produktu grupās ir 8,32%, kas pārsniedz iepriekš noteikto minimālo cenas samazinājumu 7,4% apmērā. Lielākais vidējais cenas samazinājums veidojas piena produktu grupā — 8,58%, savukārt mājputnu gaļas produktu grupā tas ir 8,28%, maizes produktu grupā — 8,26%, bet olām — 8,14%.

Tāpat ziņots, ka no 1. jūlija četrām pārtikas pamatproduktu grupām — maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām — piemēro samazināto PVN likmi 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Samazinātā likme būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.