«Centrālā laboratorija»: 89% Latvijas sabiedrības organismā ir nepietiekams D vitamīna daudzums

Aizvadītajos desmit gados «Centrālajā laboratorijā» ir desmitkāršojies D vitamīna noteikšanai veikto analīžu skaits, apliecinot ārstu un sabiedrības izpratnes palielināšanos par regulāru šī izmeklējuma nepieciešamību, vērtēja laboratorijas valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko. 

Šī gada pirmajos divos mēnešos «Centrālā laboratorija» veikusi vairāk nekā 50 000 D vitamīna izmeklējumu asinīs, bet pērn veikti 240 000 izmeklējumu. Analīžu rezultāti liecina, ka tikai 11% Latvijas iedzīvotāju organismā ir optimāls D vitamīna līmenis.

Kopumā no 2014.gada līdz 2019.gadam izvērtēti 410 427 testu izmeklējumi, un datu pārskatā secināts, ka kritiski zems D vitamīna daudzums ir 10% Latvijas sabiedrības, tā deficīts ir konstatēts 34% un nav pietiekamā daudzumā — 45% testēto. Tikai 11% iedzīvotāju D vitamīna līmenis organismā ir optimāls.

Storoženko norādīja, ka pavasarī īpaši svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai — bieža slimošana, nespēks, nogurums un miega traucējumi var liecināt par D vitamīna trūkumu organismā. Tomēr D vitamīna deficītu tikai pēc šiem simptomiem noteikt nav iespējams. Ir nepieciešams regulāri veikt analīzes un sekot līdzi izmeklēšanas rezultātiem. Tie palīdz ārstam izvērtēt D vitamīna līmeni noteiktā laika posmā — kāds ir progress pēc papildu D vitamīna kursa lietošanas, vai un cik ilgi D vitamīns būtu jālieto.

Profesore skaidroja, ka kopā izšķir piecus šī vitamīna veidus, taču visnozīmīgākie ir divi — D2, kas atrodams audos, un D3, kas sintezējas cilvēka organismā. Daļu D vitamīna varam uzņemt ar ēdienu, daļu — ar sauli, un tālāk tā sintēze organismā notiek caur sarežģītiem vielmaiņas procesiem.

D vitamīns nodrošina daudzveidīgas funkcijas, bet tā trūkums var radīt akūtas un saasināt hroniskas slimības. D vitamīnam ir svarīga loma zobu, kaulu, audu augšanā, imūnsistēmas regulācijā, veselīgā grūtniecības norisē, reimatoloģijā, onkoloģijā, autoimūno slimību kontrolē. Tomēr, pirms sākt lietot papildu D vitamīnu, vajadzētu veikt analīzes, ko iespējams izdarīt gan ar, gan bez ārsta nosūtījuma. Atkarībā no rezultāta, ārsts (vai farmaceits) palīdzēs noteikt nepieciešamo D vitamīna devu, ārsts ieteiks tā lietošanas kursu, nozīmēs vajadzīgo medikamentu vai uztura bagātinātāju, skaidroja Storoženko.

Ja ir veikta D vitamīna analīze, apskatot rezultātus, jāņem vērā tā koncentrācijas jeb līmeņa izvērtēšanas kritēriji, kas ir dažādi, norādīja profesiore. Piemēram, ja D vitamīna līmenis ir zem 10 jeb mazāk par 10 nanogramiem mililitrā, tas ir kritiski zems un noteikti nepieciešama ārsta konsultācija, lai sāktu papildu lietot D vitamīnu. Savukārt, ja D vitamīna līmenis ir intervālā 10-20 — tas vērtējams kā vidējs deficīts, 20-30 — līmenis ir nepietiekams, vairāk par 30 — pietiekams, savukārt optimāls līmenis ir 45-55 nanogrami mililitrā.

«Jācenšas, lai mūsu D vitamīna līmenis būtu vismaz tajā intervālā, kas minēts kā pietiekams, taču labāk, lai D vitamīna daudzums organismā ir optimāls, jo pētījumu dati apstiprina — tas korelē ar cilvēka labsajūtu,» norādīja Storoženko.