Centrālā Āzija – jaunas izaugsmes iespējas Latvijas IT uzņēmumiem

Kāpēc Centrālā Āzija kļūst par pievilcīgu galamērķi

Reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedzis 80 miljonus un pieaug par aptuveni 1 miljonu gadā. Vairāk nekā puse iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem – tā ir auditorija, kas ātri pieņem mobilās aplikācijas, tirgus platformas un digitālās finanses.

Eiropas un ASV uzņēmumi paplašina klātbūtni Centrālajā Āzijā, ko daļēji veicina reģiona straujā ekonomiskā izaugsme. No 2022. līdz 2024. gadam reģiona IKP vidēji auga par aptuveni 4,7% gadā, bet 2025. gada beigās izaugsme sasniedza aptuveni 7% – gandrīz divreiz augstāk nekā jaunattīstības ekonomiku vidējais rādītājs kopumā un ievērojami augstāk par ES vidējiem rādītājiem.

Centrālās Āzijas kopējais nominālais IKP jau pārsniedzis pustriljonu dolāru. Jaunā iedzīvotāju struktūra un augstā izaugsmes dinamika veicina pieprasījumu pēc FinTech, e-komercijas un mākoņinfrastruktūras – tieši tiem pakalpojumiem, kuros Baltijas uzņēmumi izceļas. Šo iespēju izvērtēšanā būtiska nozīme ir detalizētai tirgus izpētei un juridiskajam izvērtējumam, ņemot vērā regulatīvās, nodokļu un uzņēmējdarbības vides īpatnības, kā arī iespējamos ģeopolitiskos un sankciju riskus. Šo iespēju izvērtēšanā būtiska nozīme ir detalizētai tirgus izpētei un juridiskajam izvērtējumam, ņemot vērā regulatīvās, nodokļu un uzņēmējdarbības vides īpatnības, kā arī iespējamos ģeopolitiskos un sankciju riskus.

Kāpēc Kazahstāna varētu būt ieejas punkts

Kazahstāna ir lielākā ekonomika Centrālajā Āzijā ar IKP, kas pārsniedz 300 miljardus dolāru. Saskaņā ar UNCTAD datiem ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) valstī 2024. gadā sasniedza 151,3 miljardus dolāru – aptuveni 68% no visām reģionā piesaistītajām ĀTI. Salīdzinājumam – Kazahstānas rādītājs pārsniedz Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kopā piesaistīto ĀTI apjomu tajā pašā periodā – 97,5 miljardus dolāru atbilstoši UNCTAD metodoloģijai (https://unctad.org/system/files/official-document/wir2025_en.pdf). Šie dati norāda uz tirgus mērogu un investoru interesi par reģionu.

Savukārt Eiropa ir Kazahstānas galvenais tirdzniecības partneris, apsteidzot kaimiņvalstis Ķīnu un Krieviju tirdzniecības apjomā. Oficiālā vizītē Briselē Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs uzsvēra:

“Tikai pagājušajā gadā divpusējais tirdzniecības apgrozījums pārsniedza 45 miljardus dolāru. Kazahstānā veiksmīgi darbojas aptuveni 4000 Eiropas uzņēmumu. Daudzi no tiem, tostarp Airbus, Polpharma Group, Air Liquide Group, Škoda Group un Alstom, ir uzticami partneri jau gadu desmitiem. Mēs arī ar prieku uzņemam jauno Eiropas investoru paaudzi, kurā ietilpst Roca Group, Inditex, Maersk, Dewulf un Damen Shipyards Group.” 

Kazahstāna tehnoloģiju uzņēmumiem piedāvā labvēlīgāko uzņēmējdarbības vidi. Reģiona lielākajā starptautiskajā tehnoparkā Astana Hub rezidentiem saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ir pieejami vairāki nodokļu atvieglojumi, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa, PVN un atsevišķu darbaspēka nodokļu atvieglojumi, kas pašlaik paredzēti līdz 2029. gadam. Saskaņā ar Astana Hub publicētajiem datiem 2025. gadā Astana Hub rezidenti eksportēja tehnoloģijas 633 miljonu dolāru vērtībā un sadarbojās ar 113 valstīm, savukārt e-rezidences programma nodrošināja piekļuvi valsts digitālajai infrastruktūrai vairāk nekā 6000 ārvalstu speciālistiem. Galvenie partneri ir ASV, Kipra, Apvienotā Karaliste, Īrija, Meksika, AAE, Singapūra, Uzbekistāna un Šveice. Tikmēr Kazahstānas kopējais IT pakalpojumu eksports 2025. gadā pārsniedza 1,142 miljardus dolāru, apsteidzot digitālo risinājumu importu 2,6 reizes.

Astanas Starptautiskais finanšu centrs (AIFC) darbojas saskaņā ar Anglijas tiesību normām ar savu neatkarīgu tiesu un šķīrējtiesu – tas ir izveidots ar mērķi stiprināt ārvalstu investoru uzticību un nodrošināt pazīstamu tiesisko vidi starptautiskiem darījumiem.

Kazahstānas digitālā vide

ANO E-pārvaldes attīstības indeksā Kazahstāna ieņem 24. vietu no 193 valstīm un pieder grupai ar “ļoti augstu” rādītāju. Pēc tiešsaistes pakalpojumu pieejamības tā ir starp 10 labākajām valstīm pasaulē, blakus Dienvidkorejai, Dānijai un Igaunijai. IT uzņēmumam tas var liecināt par labvēlīgu vidi digitālo pakalpojumu attīstībai un ieviešanai, ņemot vērā, ka gan iedzīvotāji, gan valdības institūcijas aktīvi izmanto digitālos risinājumus ikdienas procesos.

Valstī ir izveidotas pašmāju digitālās ekosistēmas un FinTech platformas. Kaspi.kz, Halyk un Freedom Holding ir izveidojuši tehnoloģiju uzņēmumus, kas apvieno banku, brokeru, telekomunikāciju un mākoņpakalpojumus – to piedāvātie digitālie risinājumi bieži tiek salīdzināti ar Eiropas neobanku risinājumiem.

Datu centru tirgus aktīvi piesaista globālos spēlētājus. Iestādes ved sarunas ar Microsoft, Google un Amazon saistībā ar iespējamu datu centru jaudu izvietošanu valstī: datu centru tehnoparkai ir piešķirti 170 hektāri ar papildu rezervi 1300 hektāru apmērā, un elektroenerģijas izmaksas šeit sākas no 2,5 centiem par kilovatstundu – kas liecina par salīdzinoši zemākām izmaksām nekā daudzās Eiropas valstīs lētāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Saskaņā ar Kazahstānas valdības un projekta partneru Firebird un NVIDIA publiskoto informāciju 2025. gada jūnijā tika parakstīta vienošanās pakete aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā par šo projektu – lielākā datu centru klastera izveidi Centrālajā Āzijā ar jaudu līdz 1 GW.

“Projekta palaišana 2027. gadā padarīs Kazahstānu par vienu no desmit vadošajām valstīm pasaulē,” saka Firebird līdzdibinātājs Razmiks Ovakimjans.

Daži globālie uzņēmumi valstī ienākuši caur vietējiem uzņēmumiem: piemēram, Freedom Holding Corp., veidojot datu centrus, savu datu centru projektu īstenošanā sadarbojas ar IT nozares līderiem, tostarp Amazon Web Services, Nvidia un China Mobile. Tajā pašā laikā Kazahstāna pozicionē sevi kā digitālā koridora Eiropa – Kazahstāna – Ķīna centrmezglu, tas ir, kā ieejas punktu visu reģiona un Kaukāza tirgu pieejamībai.

Kazahstānas un Latvijas partnerattiecības

Latvijas uzņēmumi jau ir klātesoši Kazahstānā. Saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības kameras datiem valstī darbojas aptuveni 145 Latvijas uzņēmumu, īpaši aktīvi farmācijas un banku sektoros. Tirdzniecības apgrozījums starp valstīm 2024. gadā bija 231 miljons dolāru, bet 2025. gada pavasarī puses nodibināja Kazahstānas un Latvijas Biznesa padomi.

Astana uzskata Latviju par vienu no saviem galvenajiem partneriem Eiropā, galvenokārt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu un Transkaspijas maršruta dēļ. IT sektoram savienojamības infrastruktūra nodrošina gatavu kanālu, kas atvieglo ienākšanu tirgū, sekojot jau valstī strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem.