Čehova teātra vēstule ministram Naurim Puntulim

Teātris, iepazīstoties ar Rīkojumu, konstatē tajā izvirzīto prasību nepārprotamas pretrunas ar Teātra darbību regulējošajiem tiešajiem pamata dokumentiem, un konkrēti:

1) Rīkojums ir pretrunā ar Ministru kabineta rīkojumā Nr. 615 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” (turpmāk – MK rīkojums), kuru 2022. gada 13. septembrī Rīgā parakstījušas divas amatpersonas – bijušais Ministru prezidents A. K. Kariņš un kultūras ministrs Nauris Puntulis, noteikto Teātra vispārējo stratēģisko mērķi;

2) Rīkojums ir pretrunā ar Kultūras ministrijas deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem kultūras jomā saskaņā ar 2024. gada 2. janvāra līdzdarbības līgumu Nr.2.5-8-3 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu  kultūras jomā”, un konkrēti, “nodrošināt teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, veicinot mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un sabiedrības integrāciju, kā arī piesaistot latviešu auditoriju un rosinot starpkultūru dialogu (..)”;

3) Rīkojums vairākos aspektos ir pretrunā ar Kultūras ministrijas 2024. gada 08. oktobra gaidu vēstuli Nr. 3.1.2-1/1203 “Par valsts kapitāla daļu turētāja mērķiem un gaidām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” 2024. — 2028. gadā” (turpmāk – Gaidu vēstule), tostarp, Gaidu vēstulē definētajām Teātra funkcijām, piemēram, “Latvijas piederības sajūtu stiprinoša funkcija, jo teātris ir populārs un enerģētiski iedarbīgs medijs, kas uzrunā tūkstošiem skatītāju, paužot noteiktas idejas, turklāt teātris, kaut arī tā daudzveidība ir pieaugusi, joprojām ir cieši saistīts ar dzimtās valodas lietojumu” un citas Rīkojuma kontekstā apspriežamas Kultūras ministrijas noteiktās funkcijas;

4) pakārtoti visam iepriekš minētajam Rīkojums ir pretrunā ar Teātra vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025.-2028. gadam (apstiprināta ar Kultūras ministrijas 2025. gada 19. jūnija lēmumu Nr.2.5-3-52 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” vidēja termiņa darbības stratēģijas 2025. – 2028.gadam apstiprināšanu” (turpmāk – Stratēģija)), kā īstenošanu ikgadēji izvērtē un novērtē Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, vēl vairāk, Teātra vadība ir pārliecināta, ka Rīkojuma pilnīga izpilde kavēs konkrētu Stratēģijā noteikto nefinanšu un finanšu mērķu izpildi, kas noteikti nav sasaistāms ar pārdomātu un finansiāli saimniecisku Teātra vadību un radīs papildu slogu un virkni izaicinājumu jau tā saspringtajos nozares finanšu apstākļos.

Ņemot vērā konstatētās pretrunas starp Rīkojumu un Teātra darbību regulējošo aktuālo pamata dokumentāciju, proti, savstarpēji korelējošām un pretrunīgām vienlaicīgi spēkā esošām prasībām Teātrim, Teātra vadība izsaka bažas par neizsvērtu un pārsteidzīgu Rīkojuma izdošanu, kas pirmšķietami liecina par pirmsvēlēšanu aģitāciju un politiskiem lēmumiem nevis pārdomātu un konsekventu Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības vadību.

Vēl vairāk, atsaucoties uz publiski pieejamo rakstu, kurā juridiski tiek iztirzāts ministra Rīkojuma konteksts plašākā kopskatā ar nupat 2026. gada 30. martā nolemto Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2024-30-01 saistībā ar  sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un likumā noteiktu pienākumu radīt saturu mazākumtautību valodās (turpmāk – Spriedums), ar ko publiski tiek pamatots Rīkojums, jāpiekrīt, ka faktiski līdz ar Sprieduma interpretāciju ar Rīkojumu tiek mēģināts ieviest jaunu aizliegumu kultūras iestāžu auditorijas informēšanai krievu valodā, Rīkojumam kļūstot par patstāvīgu pamattiesību ierobežojumu, taču šādu ierobežojumu nevar radīt ar ministra iekšēju administratīvu pavēli. Saskaņā ar rakstā apkopoto informāciju Satversmes tiesa Spriedumā deva uzdevumu likumdevējam (Saeimai) līdz 2027. gada 01. maijam panākt līdzsvaru latviešu valodas, mazākumtautību tiesību un valsts drošības aizsardzībā. Teātra ieskatā konkrētā judikatūra būtu jāņem vērā arī Kultūras ministrijas izdotajos rīkojumos, citējot pašu kultūras ministra kungu, ka “ministra kā amatpersonas rīcībai jābūt juridiski korektai”, nevis līdz 2026. gada 30. jūlijam bez savstarpējas sarunas un iepriekšēja izvērtējuma uzdodot pilnīgu nekonsekventā Rīkojuma prasību īstenošanu.

Teātris neatlaidīgi apliecina, ka īsteno pārskatāmu, caurspīdīgu, likumos un normatīvajos aktos balstītu, kapitāla daļu turētāja uzraudzītu Teātra vadību, tostarp, savā publiskajā komunikācijā stingri un konsekventi ievēro Valsts valodas likumu visos komunikācijas līmeņos,  nodrošinot visu Latvijai piederīgo iekļautību informācijas apritē. Teātra praksē nav gadījumu, kad, uzrunājot sabiedrību, tiktu izmantota tikai krievu valoda. Vēl vairāk, Teātris savā komunikācijā (afišās un programmiņās) vēsturiski izmantoja latviešu valodu arī tad, kad tas netika stingri prasīts, jo tas izriet no Teātra būtības – Teātris ir Latvijas krievu teātris, un gan latviešu, gan krievu valoda ir tā radošās identitātes neatņemama daļa, kur runa nav tikai par to, vai visi Teātra skatītāji vienlīdz labi pārvalda abas valodas, bet tradicionāli, ja iestāde ir saistīta ar kādu kultūru, tās kultūras valoda ir gaidāma arī iestādes komunikācijā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Teātra vispārējo stratēģisko mērķi izrādes tiek iestudētas krievu valodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā, vietā ir jautājums – pilnībā izslēdzot krievu valodu no publiskās Teātra komunikācijas, vai tā nebūtu skatītāju maldināšana? Tāpat, balstoties Teātra pieredzē, jāakcentē, ka divu valodu lietojums viena un tā paša satura nodošanā interesentiem veicina vienotu Latvijas informatīvo telpu, palielinot auditorijas sasniedzamību, kā arī jāpiemin objektīvs apstāklis, ka paralēlo tekstu lasīšana ir viena no pieejamākajām valodas apguves metodēm, tātad Teātris palīdz saviem skatītājiem arī mācīties latviešu valodu un/vai pilnveidot tās zināšanas.

Teātra atrašanās vieta Vecrīgā vienmēr ir veicinājusi tūristu pieplūdumu skatītāju vidū, īpaši vasaras sezonā, kad atšķirībā no citiem teātriem, Teātris savu repertuāra sezonu slēdz jūnija vidū, bet pirmās izrādes atsāk rādīt jau jūlijā. Arī Teātra tīmekļa vietnes apmeklēšanas dati liecina, ka Teātra repertuārs un notikumi interesē daudzus krievvalodīgos tūristus no citām valstīm (Lietuvas, Igaunijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas u.c.), līdz ar to komunikācija krievu valodā reklāmas/informācijas sniegšanas jomā ir vairāk nekā aktuāla. Ierobežojot iespēju komunicēt krievu valodā, tiktu ierobežota Teātra iespēja uzrunāt daļu potenciālās auditorijas un rezultātā saņemt ienākumus no savas darbības. Joprojām svarīgi ir sniegt atbalstu ukraiņu bēgļiem, kuri aktīvi izmanto Teātra joprojām spēkā esošo iespēju bez maksas apmeklēt izrādes, taču neprot latviešu valodu (un bieži neprot arī angļu valodu, it īpaši vecākā paaudze).

Rezumējot un vēlreiz atgriežoties pie valsts deleģētā Teātra stratēģiskā mērķa, Kultūras ministrijas deleģētajiem uzdevumiem, gaidām un definētajām funkcijām, visbeidzot pie Teātra misijas, vīzijas un vērtībām, kur daudzkārt tiek runāts par teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību, sabiedrības integrāciju, saliedēšanu, starpkultūru dialogu, mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un vērtībām, kā arī vienlaikus par Teātra finanšu stabilitātes un darbības efektivitātes un ilgtspējas nodrošinājumu, krievu valodas pilnīga izslēgšana no Teātra komunikācijas saskaņā ar Rīkojumu tiešā veidā paralizētu informācijas nodošanu atsevišķām sabiedrības grupām, attiecīgi kavētu sasniegt deleģētos valsts uzdevumus, rezultātā, tiktu negatīvi ietekmēti Teātra līdzšinējie nefinanšu un finanšu rādītāji, gala rezultātā kaitējot un apdraudot Teātra finanšu stabilitāti.

Teātris vienmēr ir bijis atvērts konstruktīvam dialogam un cer, ka tāds tas arī notiks sarunas laikā ar kultūras ministru. Tikmēr – satiekamies Čehovā!

Ar cieņu

Dana Bjorka,

Valsts SIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”

Valdes locekle