Čakša: Jauno atalgojuma modeli sākotnēji ir jāievieš attiecībā uz medicīnas māsām

No Veselības ministrijas (VM) pārstāvju iepriekš paustā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē bijis secināms, ka jauno pilna laika slodzes atalgojuma modeli plānots pilnā apmērā ieviest tikai no 2023.gada, norādīja politiķe. Šāds termiņš ir slikts medmāsām, attiecībā uz kurām jauno sistēmu būtu iespējams ieviest jau drīzumā, uzsvēra Čakša.

VM plāns paredz sākt jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu no 2021.gada, un tā pilna ieviešana paredzēta 2023.gadā.

Politiķe norādīja, ka visasākā personāla problēma medicīnā ir medmāsu trūkums, bet, šādā veidā sakārtojot medmāsu atalgojuma sistēmu, būtu lielākas iespējas medmāsas amatam piesaistīt jaunus darbiniekus.

Medmāsu atalgojums arī ir jāpiešķir kā atsevišķa naudas summa, kas ir atdalīta no piešķirtā finansējuma pēc tarifa, norādīja deputāte. Līdzekļi, ko medicīnas iestādes saņem pēc sniegto pakalpojuma tarifa, var arī nenonākt līdz medmāsām, jo slimnīcas tos var nolemt izlietot citiem mērķiem, skaidroja Čakša. Tāpēc atalgojuma finansējumam ir jābūt atsevišķi atdalītam, piebilda parlamentāriete.

Attiecībā uz ārstiem ir saprotama jaunā atalgojuma modeļa ieviešana vēlāk, jo viņu atalgojuma aprēķināšana ir sarežģītāka, atzina politiķe.

Čakša arī norādīja uz citu risināmu lietu — attiecībā uz ārstiem nepieciešams ieviest laika monitoringa sistēmu, kas arī palīdzētu aprēķināt atalgojumu.

Kā ziņots, VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā, trešdien iepazīstinot ar jauno mediķu atalgojuma modeli, pavēstīja VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.

Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027.gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā.

Atbilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus — līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

Plānots, ka pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatalgu veidos 70% no atalgojuma. Pamatalgas kritērijos ietilps izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte.

Savukārt atlikušos 30% no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteikts tādi kritēriji kā pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, savlaicīgi nodoto vēsturu skaits, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana, citām struktūrvienībām sniegto konsultāciju skaits un aprūpes kvalitātes kritēriji.

Pēc ministrijas plānotā atšķirība atalgojumā starp amatu grupām nepārsniegs 60%. Tādējādi atalgojuma atšķirība starp pirmās grupas un piektās grupas amatiem plānota līdz 60%, kamēr starp pirmās un trešās — 30%.