Veselības ministrija informē, ka 2025. gads ir atnesis vairākus uzlabojumus veselības aprūpē pacientiem un jaunumus nozarē. Lūk, daži no tiem:
Jauns zāļu cenu veidošanas modelis.
No 2025. gada 1. janvāra stājies spēkā jauni recepšu zāļu cenu veidošanas principi, kas ļauj samazināt dārgāko recepšu zāļu cenas par 15–20%, atvieglojot iedzīvotājiem pieeju nepieciešamajām zālēm.
Iepriekš gan Konkurences padome, gan Valsts kontrole, gan Pasaules Veselības organizācija norādījušas uz nepieciešamību pārskatīt Latvijā pastāvošo medikamentu uzcenojuma modeli, jo pacientiem Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, medikamenti ir dārgāki.
No šī gada receptes tiks izrakstītas elektroniski un izrakstīt varēs arī māsas un vecmātes. Receptes papīra formātā varēs izrakstīt tikai noteiktos gadījumos.
Darbu sāk Latvijas Digitālās veselības centrs.
No 2025. gada darbu sācis Latvijas Digitālās veselības centrs, lai sekmētu digitālās veselības attīstību un nodrošinātu stratēģisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību.
Centra uzdevums būs attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot nozarei nepieciešamos digitālās veselības pakalpojumus.
Jauni valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi.
No šī gada sākuma pacientiem no valsts budžeta tiek apmaksāti vairāki jauni veselības aprūpes pakalpojumi, tādējādi uzlabojot aprūpes pieejamību un dzīves kvalitāti:
— veselības nozarei 2025. gadā papildus ir piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem – zālēm no šīs summas onkoloģijas un citu slimību ārstēšanai paredzēti 21,6 milj. eiro, tostarp jaunu medikamentu un diagnožu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā;
— atkarību ārstēšana bez pacienta līdzmaksājuma ambulatorās vai stacionārās iestādēs: no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot četru eiro līdzmaksājumu narkologam vai septiņus eiro slimnīcas nodaļā;
— diabēta pacientiem tiek apmaksātas intravitreālās injekcijas acu tīklenes saslimšanu ārstēšanai: ņemot vērā augsto diabēta izplatību Latvijā un ar to saistīto redzes zuduma risku, pacienti saņems efektīvu terapiju, kas ļaus saglabāt redzi un dzīves kvalitāti;
— sociālās aprūpes iestādēs ieviesti vienoti veselības aprūpes pakalpojumi: tiks veidoti veselības punkti, ļaujot ārstniecības personām slēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu. Pakalpojumu klāstā ietilps sertificētu ārstu palīgu vai māsu, kā arī sertificētu fizioterapeitu pakalpojumi.
Ģimenes ārstu prakšu stiprināšana.
Stipra un pieejama primārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes sistēmas stūrakmens, kas būtiski atslogo nākamos veselības aprūpes līmeņus.
Turpināsies ģimenes ārstu prakšu attīstība, novirzot maksājumu praksēm par papildus darbinieku un prakses komandas paplašināšanu.
Izmaksājot finanšu atbalstu no ES fondiem, turpināsies ģimenes ārstu piesaiste darba vietām ārpus Rīgas, īpaši stacionāros, kā arī ar ES fondu atbalstu tiks veicināta ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa visā Latvijā.
Vienota veselības aprūpes kvalitāte.
2025. gadā Latvijā tiks izveidoti metodiskie centri dzemdniecībā un ginekoloģijā, radioloģijā, rehabilitācijā, lai nodrošinātu vienotu veselības aprūpes kvalitāti. Šī pieeja palīdzēs standartizēt veselības aprūpes pakalpojumus visā valstī. Metodiskie centri noteiktu jomu ietvaros nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību un sniegšanu, vienotu kvalitātes uzraudzību, speciālistu apmācību un sekmēs jaunu metožu ieviešanu.
Tādējādi iedzīvotāji saņems līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura, gan kvalitātes ziņā, neatkarīgi no to sniegšanas vietas. 2024. gadā metodiskie centri tika izveidoti psihiatrijā, ko nodrošina Nacionālais psihiskās veselības centrs, kardioloģijā — PSKUS, onkoloģijā metodiskais centrs būs RAKUS, bet pediatrijā – BKUS, savukārt ģimenes medicīnā – RSU.
Onkoloģijas pacientiem.
Izstrādāts jauns veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā, balstoties uz starptautisku ekspertu ieteikumiem un līdzšinējās pieredzes analīzi. Pasākumi vērsti uz to, lai nodrošinātu uz pacientu vērstu, centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi virzienos:
- profilakse un agrīna diagnostika,
- vēža skrīninga uzlabojumi,
- efektīvāki ārstēšanas rezultāti,
- datu digitalizācija.
Mātēm un bērniem.
Izstrādāts plāns mātes un bērna veselības uzlabošanai, kas vērsts uz nepieciešamo atbalstu, tajā skaitā profilaksi, kas attiecas uz sabiedrības izglītošanu un imunizāciju, profilaktiskajām apskatēm un diagnostiku, kā arī grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpi – pārskatot obligātās prasības dzemdību nodaļām, paplašinot vecmātes lomu pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpē.
Sirds un asinsvadu slimniekiem.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un arī pasaulē. Tāpēc plānots izstrādāt jaunu plānu 2025.-2027. gadam, kurā tiks turpināti pasākumi, lai novērstu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību.
Jauniešu smēķēšanas atkarību mazināšana.
2025.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi “Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kas tajā skaitā paredz to, ka:
- personas, kas jaunākas par 20 gadiem mazumtirdzniecības vietās nevar iegādāties tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes, kā arī citus nikotīnu saturošus vai nesaturošus smēķējamus izstrādājumus,
- aizliegti e-cigarešu aromatizētāji, izņemot ar tabakas garšu vai smaržu.
Liekā svara un aptaukošanās mazināšanai.
Latvija ir viena no tām valstīm, kurās pēc OECD datiem liekā svara un aptaukošanās problēmu finansiālās sekas radīs būtisku kopprodukta samazinājumu un ietekmi uz darbaspēku, ņemot vērā, ka aptaukošanās ir saistīta ar citu hronisku slimību attīstības risku un komplikācijām, kas veicina priekšlaicīgu nāvi. Izstrādāts un pēc apstiprināšanas valdībā spēkā stāsies rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās mazināšanai ar uzsvaru uz:
- profilaksi un sabiedrības veselībpratību,
- veselīgāka dzīvesveida veicināšanu,
- efektīvām aptaukošanās ārstēšanas metodēm.
Cilvēkresursu attīstība.
Valdībā pieņemtā Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam nosaka turpmākos virzienus cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā, koncentrējoties uz ārstniecības personu vajadzībām, darba vidi, labbūtību, izglītību, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Virzieni atbilst starptautiskajai praksei, tajā skaitā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām.
Pacientu tiesību stiprināšana.
Ar 2025. gada jūliju ārstniecības iestādei būs pienākums veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā. Stacionārai ārstniecības iestādei un daudzprofila ambulatorai iestādei būs jāizstrādā pacientu tiesību īstenošanas plāns un jānodrošina tā izpilde.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste nodokļu maksāšanā un efektīva pieejamo līdzekļu izlietošana, Veselības ministrija izstrādājusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu. Paredzēts, ka tas pēc apstiprināšanas aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Plašāka informācija Nacionālā veselības dienesta portālā: www.vmnvd.gov.lv.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.