Briškens: «Latvijas pasta» pagaidu padome tiks iecelta tuvākajās dienās

Viņš arī piebilda, ka vēlāk tiks organizēts atklāts konkurss, lai ieceltu pilnvērtīgu padomi.

Briškens arī sacīja, ka pēdējo dienu laikā Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi informāciju par vairākām «Latvijas pasta» administratīvo izdevumu pozīcijām, kuras ir padziļināti vērtētas. «Viena no šādām pozīcijām bija «Latvijas pasta» padomes priekšsēdētāja mācību komandējumi pagājušā gada nogalē vairāk nekā 25 000 eiro apmērā,» norādīja ministrs.

Tostarp Briškens atzīmēja, ka, piemēram, Carnikavas pasta nodaļas zaudējumi 2023.gadā bija 12 000-14 000 eiro apmērā. «Tātad divas šādas Carnikavas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja padomes priekšsēdētājs nedotos mācību braucienos,» piebilda ministrs.

Tāpat viņš atgādināja par «Latvijas pasta» darbinieku pasākuma izmaksām, kura tāme bija vairāk nekā 180 000 eiro apmērā. «Mēs atbalstām šāda veida darbinieku pasākumus, bet neatbalstām šāda veida ekstravagantas izmaksas,» uzsvēra Briškens.

«Līdz ko padomei uzdevām šādus jautājumus un padziļināti vērtējām izdevumu pamatotību, padome izlēma atkāpties,»  piebilda ministrs.

Vienlaikus Briškens informēja, ka patlaban tiek meklētas dažādas opcijas, kā nodrošināt pasta pakalpojuma nepārtrauktību un uzlabotu pasta darbību. «Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, vai veidot pasta nodaļas dzelzceļa stacijās vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildu tam, ka tiek attīstīts pakalpojums pastnieks pēc pieprasījuma,» klāstīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, SM ir gatava vienoties par līdzsvarotu modeli, kas no vienas puses ļauj pastam darboties rentabli, bet no otras puses pilnvērtīgi atspoguļo pastu kā universālā pasta pakalpojuma sniedzēju. «Ja nepieciešams, esmu gatavs doties uz Ministru kabinetu, lai pieprasītu papildu finanšu līdzekļus, lai šādā procesā radušos zaudējumus palīdzētu nosegt, jo valsts ir gatava nodrošināt cilvēkiem šāda veida pakalpojuma nepārtrauktību,» sacīja Briškens.

Vienlaikus SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe žurnālistiem minēja, ka redzējums, kāds valdīja «Latvijas pasta» padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir SM, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija nesaskatīja. «Es labprāt pieņemu šo padomes locekļu atlūgumu,» viņa teica.

Arī viņa norādīja, ka tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss uz padomes locekļu amatiem. «Līdz tam laikam mēs iecelsim pagaidu padomes locekļus, uz kuru godaprātu un konstruktīvu sadarbību ceram arī turpmāk. Ceram arī, ka pašreizējā valde būs uz sabiedrību vērsta un būs gatava pārskatīt esošos mērķus un procesus,» minēja Austrupe.

Tāpat viņa sacīja, ja «Latvijas pasta» padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.

Austrupe arī pauda, ka patlaban nav uzrunāti pagaidu padomes potenciālie locekļi — par to tiks domāts ceturtdien, 8.februārī.

Jau ziņots, ka trešdien atkāpās «Latvijas pasta» padome.

«Latvijas pasta» padomes locekļi — padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs — skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

«Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums — skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi,» uzsvērts paziņojumā.

Tāpat vēstīts, ka «Latvijas pasts» nolēma apturēt pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.

Kompānijā skaidroja, ka pēc «Latvijas pasta» un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai «Pastnieks mājās» risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm — pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

«Latvijas pasta» apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

«Latvijas pasts» nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. «Latvijas pasts» ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.